Aktualitātes – Blogi - Visi autoriLiena EisakaBaiba BicēnaIvars BalodisGunārs GrabinskisIrina ParhomenkoLonija KazlauskaAigars BolisApeirons

Jā, tā jau ir vēsture. Rīgas 234.bērnudārzā Imantā un 51.vidusskolā Ķengaragā kādreiz ilgstoši pēc speciālas programmas apmācīja mazākumtautību jeb krievvalodīgos bērnus ar dzirdes traucējumiem. Internetā ir saglabājušies vairāki TV sižeti, par to stāstīts arī rakstos presē.

Vai jāparedz vieta kokiem un krūmiem? Cik platām vai šaurām jābūt ielām? Kur jābūt veloceļiem un autostāvvietām? Un ratiņkrēsliem? Lietuvieši par to domā, un Latvija vēlas sekot viņu piemēram.

Kas jādara, lai mūzika, teātris, televīzija un radio būtu pieejamāka cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem? Kas jau ir, un ko varētu vēlēties vairāk?

Ir iesācies labdarības maratons “Dod pieci!”. Katru gadu šis maratons izceļ sabiedrībā aktuālu tēmu. Šogad tiek aktualizēta vides pieejamības tēma. Tomēr ir dīvaini, ka dzīvojot 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, Latvijā vēl ir tik daudz uzlabojams.

Trešo reizi rakstīju pasaules diktātu latviešu valodā. Virsraksts bija zināms jau iepriekš: "Mazsālīto gurķu blūzs". Noskaņojos uz jautru gurķošanos. Tāpat, kā pirms diviem gadiem, kad temats bija par sēnēm. Kaut gan tur bija man daudz nesaprotamu vārdu, pati rakstīšana sagādāja pozitīvas emocijas.

Daudzi zina, ka man reizēm patīk pārlapot senus preses izdevumus. Daudzi no tiem šobrīd brīvi pieejami vietnē "Periodika". Pavisam nejauši pamanīju 1958. gada "Cīņā" nodrukātu Pētera Ētera feļetonu "Sālītie supinatori".

Otro reizi tehnoloģiju uzņēmums Tilde sadarbībā ar sarunu festivālu LAMPA veidoja un izmēģināja valodas rīku, kas nodrošināja diskusiju titrēšanu reāllaikā trijās skatuvēs. Šis risinājums ir piemērots cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri zīmju valodu nelieto.

Vispirms paldies "Pilsēta cilvēkiem" aktīvistiem. Ar viņiem jau vairākus gadus izveidojusies laba sadarbība. Kopā ar ratiņkrēslu lietotājiem un citām invalīdu biedrībām esam rīkojuši vairākas akcijas Rīgas ielās. "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvjiem nav jāskaidro, kādām jābūt ietvju apmalēm, uzbrauktuvēm vai taktilajām joslām - viņi to zina. 

Vispirms par terminiem – cilvēks ar invaliditāti, cilvēks ar īpašām vajadzībām, cilvēks ar kustību traucējumiem, cilvēks ar...  Visi šie cilvēka apzīmējumi tiek lietoti vietā un nevietā. Bieži vien tās “īpašās vajadzības” griež ausīs.

Tik daudzus gadus pēc kara padomija nevarēja sagādāt saviem invalīdiem normālus ratiņkrēslus un protēzes.