“Aiz stenda lejup ejošās kāpnes man vizuāli nebija redzamas. Kā rezultātā, sperot soli uz leju - tukšums. Kritiens un rokas lūzums. Lūdzu, dzelteno marķējumu!” Tā raksta Edīte pēc Pirmā pasaules kara piemiņas vietas apmeklējuma Olainē, kas viņai beidzās ar ieģipsētu roku un slimības atvaļinājumu. Paradoksālākais, ka šī vieta ir tāda, par kuru īpaši domāts, lai tā būtu pieejama visiem.
Šajā piemiņas vietā ir lielisks koka celiņš tiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā un informācija Braila rakstā. Bet tomēr kaut kas pietrūka.
Proti, te ir no augšas grūti pamanāmi pakāpieni, kuri nav marķēti. Slapjā laikā (kritiena dienā no rīta lija lietus) dēļi spīd un pakāpieni gandrīz nemaz nav saskatāmi. Nākamajā bildē: šādi šī vieta izskatās no sāniem.
Un kā ir citās vietās? Paskatīsimies Rīgas centrā pie Origo. Tur pie ieejas vienā kafejnīcā arī ir šāda ar kāpnēm sakombinēta uzbrauktuve. 
Skatoties no augšas, var redzēt, ka augšējais un apakšējais pakāpiens ir iezīmēts ar līniju (ne kontrastējošo), bet vidējie pakāpieni nav iezīmēti. Taču problemātiskākā vieta norobežota ar apstādījumiem. 
Šāda veida kāpnes/uzbrauktuves pēdējā laikā tiek būvētas arvien biežāk. Jāskatās, lai būvētāji neaizmirst novilkt kontrastējošās līnijas un būtu vēlamas arī margas!
