Aktualitātes – Blogi - Visi autoriLiena EisakaBaiba BicēnaIvars BalodisGunārs GrabinskisIrina ParhomenkoLonija KazlauskaAigars BolisApeirons

Bieži eju garām Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai, un divu gadu laikā trīs reizes esmu redzējusi, ka tā tiek slēgta aizdomīgu telefona zvanu dēļ. Vienreiz pagadījos tieši tajā laikā, kad cilvēki tika dzīti ārā, bet pārējās divas reizes – kad dzeltenās policijas lentas jau bija novilktas apkārt, bet ugunsdzēsēji, specvienības un ātrie - ieradušies.

Jau vairāk kā gadu braukāju ar elektriskajiem ratiem, jo paiet ar kājām kļūst arvien sliktāk. Pats neapzinoties arvien vairāk pievēršu uzmanību ietvēm, nobrauktuvēm, uzbrauktuvēm – īsāk sakot, pieejamai videi, kura kājām ejot tik ļoti netraucē, bet sēžot ratiņkrēslā ir būtisks dzīves elements.

Man nepatīk rakstīt par negācijām sabiedrībā, bet tā kā sadarbojos ar dažādiem vides pieejamības ekspertiem, varu arī atklāti izteikties par vides pieejamību sabiedriskajā transportā. Mans konstatējums – nav pieejamības.

2015. gada 2. decembrī Saeimā notika diskusija “Saeima cilvēkiem ar invaliditāti”, kura šogad tika veltīta izglītības jautājumiem. Arī man bija ļoti daudz kas sakāms par šo tēmu.

Skatos kalendārā: 2. decembris plkst. 10-17. Gadskārtējais forums “Rīga dimd, iedzīvotāji runā, domā dara” ar četrām darbnīcām "Jauniešu Rīga", "Kvalitatīva Rīga", "Zaļa Rīga" un "Radoša Rīga".

Ja 4.janvāra rītā nebūtu ieskatījusies LSM portālā, būtu palaidusi garām, ka tāda diena vispār eksistē. Tāpat, kā daudzas citas "Starptautiskās" dienas, par kurām Latvijā klusē, un reti kurš par tām zina.

Pirms vairākiem gadiem interesējos, kur palicis kāds ļoti atraktīvs ekskursiju vadītājs, ar kuru vienmēr bija interesanti braukt ceļojumos. Man pateica, ka viņam esot problēmas ar mugurkaulu, un tagad viņš varot vai nu tikai stāvēt, vai tikai gulēt. Sēdēt ne.

Kopš 1984. gada Amerikas Savienotajās Valstīs jūnija pēdējā nedēļā tiek atzīmēta Helēnas Kelleres nedzirdīgi-neredzīgo informācijas nedēļa.

Jau septiņus gadus strādāju Invalīdu un viņu draugu apvienībā „Apeirons”, kura galvenais darbības novirziens ir vides pieejamība – gan fiziskā, gan arī garīgā. Ar jēdzienu „garīgā” domāju cilvēka iekšēju pasauli, arī dažādās konferencēs, apspriedēs utt. Šoreiz vēlos pārdomāt tieši par vides pieejamību.

3.decembrī, Starptautiskajā dienā cilvēkiem ar invaliditāti, Latvijas Republikas Saeimā notika kārtējā Saeimas deputātu un cilvēku ar invaliditāti pārstāvošo nevalstisko organizāciju (NVO) tikšanās. Protams, ka arī es palūdzu vārdu.