2011. gada rudenī jau otro reizi mēģināju startēt Jūrmalas koledžā. Šeit pieņem cilvēkus ar dažādām saslimšanām un invaliditātes grupām. Koledžā ir iespēja saņemt profesionālo rehabilitāciju un ikvienam iegūt gan vidējo profesionālo, gan arī pirmā līmeņa augstāko izglītību.

20. jūlijā Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” telpās diskusiju klubiņa ietvaros viesojās Rīgas pieminekļu aģentūras direktors, bijušais ilggadīgais Latvijas Nacionālās Operas režisors Guntis Gailītis. Daudzi iestudējumi operā ir notikuši Gunta Gailīša vadībā,, kā piemēram, Gaetano Doniceti "Mīlas dzēriens", Džuzepes Verdi "Rigoleto", "Traviata", "Nabuko" un citi darbi.

2011. gadā pēcjāņu nedēļā pie Cirīšu ezera Latgales pusē notika Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vasaras nometne. Šoreiz nometnes rīkotāji bija padomājuši par plašu kultūras un atpūtas programmu. Neviļus sāku salīdzināt šo nometni ar nometni Abragciemā. Šī nometne man šķita daudz saturīgāka un notikumiem bagātāta

2011. gada 18. maijā invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” mājas lapā blogos tika ievietots Irinas Parhomenko raksts „Ziedu balle Rīgas namos”. Šajā ballē pirmo reizi piedalījās cilvēki ratiņkrēslos. Saistībā ar šo rakstu interneta mājas lapā „oho.lv” ir izveidota diskusija „dejošana”, kur apspriestais ir, „Vai cilvēki ratiņkrēslos ir tiesīgi piedalīties augstas prominences ballēs”! Es personīgi domāju, ka jā. Bet...

Kopš 2010. gada 1. marta Rīgas pilsētā ir ieviesta elektroniskā biļete jeb tā saucamais e-talons. Sākumā nelikos ne zinis, un transportā braucu kā iepriekš ar savu invaliditātes apliecību. Bet, kad Rīgas sabiedrisko maršruta kontrolieri man vairākas reizes „piesējās”, ka man nav biļetes, aizgāju un izņēmu savu personalizēto talonu, lai atvieglotu sev dzīvi.

Pablo Pineda (dzimis 1975. gadā) ir spāņu aktieris, kas saņēmis Shell balvu 2009. San Sebastian Starptautiskajā filmu festivālā par savu sniegumu filmā Yo Tambien. Filmā viņš spēlē universitātes absolventa ar Dauna sindromu lomu, kas ir ļoti līdzīga īstajā dzīvē.

Par invalīdu sporta aizsākumiem Latvijā nav pieejamas daudz informācijas, tāpēc vēlos sniegt nelielu ieskatu par pirmajiem soļiem Invalīdu sportā Latvijā.

Par pieejamību, brīvību un izvēli! Nu atkal jau par pieejamu vidi! Cik tad par to var runāt un vai tad tiešām nekas nemainās?!

Nesen biju Francijā un, kā Jūs domājiet, kas atstāja visspilgtāko iespaidu? Tualete autoostā. Nesmejieties, tieši atsevišķa tualete invalīdiem - sievietēm un atsevišķa -invalīdiem vīriešiem. Viss kā pie cilvēkiem, invalīdi arī ir cilvēki, starp kuriem ir gan vīrieši, gan sievietes. Un katram dzimumam savas vajadzības. Kā visiem cilvēkiem.

Kā jaunā Latvijas Republikas pilsone uzskatīju par savu pienākumu ierasties un nobalsot referendumā par Saeimas atlaišanu. Sapratu, ka tā ir kārtējā ilūzija, ka kaut kas var izmainīties mūsu valsts politikā, un ka Saeimas deputāti tāpēc beidzot sāks domāt par savu valsti un tautu. Bet arī rīkoties pēc principa „ne mana cūka, ne mana druva” nevar – jo ar tautu, kura pati neko nevēlas darīt, citi var izdarīt jebko. Un es ar savu balsi vēlējos parādīt savu pilsonisko pozīciju, kā arī apzināties, ka kaut kas atkarīgs arī no manis. „Ja ne es, kas gan cits?”