Pablo Pineda (dzimis 1975. gadā) ir spāņu aktieris, kas saņēmis Shell balvu 2009. San Sebastian Starptautiskajā filmu festivālā par savu sniegumu filmā Yo Tambien. Filmā viņš spēlē universitātes absolventa ar Dauna sindromu lomu, kas ir ļoti līdzīga īstajā dzīvē.
Pineda dzīvo Malagā un strādājis pašvaldībā. Viņam ir diploms psiholoģijā. Viņš bija pirmais students ar Dauna sindromu Eiropā. Nākotnē viņš vēlās mācīties, nevis tēlot filmās. Pēc atgriešanās Malagā, Francisco de la Torre pilsētas mērs sveica viņu pilsētas vārdā. Pablo Pineda var būt kā piemērs visai pasaulei kā cilvēks ar Dauna slimību, kurš ieguvis psihologa-pedagoga izglītību un strādā Malagas pilsētā Spānijā. Šis jauneklis ir piemērs, ka mērķis stāv pāri slimībai.
Pablo Pineda stāstīja, ka viņš pirmais cilvēks ar Dauna sindromu, kas mācījies universitātē. „Universitātes profesors man nevainīgi jautāja, vai jūs zināt, ka jums ir Dauna sindroms. Es nevainīgi atbildēju – jā, lai gan man nebija ne jausmas, ko tas nozīmē. Viņš to ievēroja un sāka skaidrot ko tas nozīmē, lai gan pats nebija ģenētiķis
– Kāpēc tu tā jautā?
– Es nezinu. Ja sešus gadus esi saistīts ar Dauna sindromu, tad tiek uzskatīts, ka esi muļķis. Viņš man jautāja, vai vēlies turpināt mācības. Teicu: jā, protams. Bet es redzēju viņa savādo seju. Varbūt viņam bija šaubas par mani. Mājās par šo problēmu nekad nerunāja. Es pajautāju savai mātei – vai taisnība, ka man ir Dauna sindroms. Mans brālis, kurš studē medicīnu, sāka skaidrot, kas tā ģenētika ir. Tad man zuda interesi par mācībām. Pēc 21 gadu vecuma sāku strādāt par karjeras konsultantu. Lai gan grāmatās teikts, ka viņiem ir kultūras deficīts visās jomās.
– Vai jūs domājiet, ka Dauna sindroms ir kas īpašs?
– Tieši tā. Literatūrā mūs apraksta sliktākus nekā patiesībā esam – nabadzīgus, garīgi atpalikušus. Garīgo pusi vienmēr rāda daudz sliktāku, nekā fizisko.
– Viņi varbūt varētu vairāk mācīties nekā citi?
– Nē.
– Domāju, ka Jums pusaudža gadi bija smags posms?
– Esmu izgājis dažādus posmus. Kad sāku mācīties vidusskolā, skolotāji raudzījās uz mani, it kā jautādami, „Ko viņš šeit dara?”. Viņi domāja, ka kaut ko dara nelikumīgu, balsojot par manu uzņemšanu institūtā. Tas bija smagi. Bet pamazām sāku saņemt apkārtējo mīlestību
– Kādām tēmām Jūs dodiet priekšroku?
– Man patīk vēsture un sociālās zinātnes. Esmu daudz lasījis. Interesē arī Grieķijas vēsture.
– Viena no Dauna slimības problēmām ir tā, ka Dauna slimniekus būtu jāārstē jau no bērnības, nepadomājot par to, cik liels darbs ir jāveic ar bērna vecākiem.
– Vai jūs vēlētos dzīvot vienatnē ?
– Varētu, bet mājās labāk ar vecākiem. Lielākā daļa jauniešu dzīvo kopā ar saviem vecākiem, jo dzīve ir ļoti dārga. Es uzskatu, ka man ir tādas pašas problēmas kā jebkurā augstskolā. Es uzskatu sevi vienu, man ir tādas pašas problēmas kā jebkurā augstskolā. Februārī sāku strādāt sociālā jomā pilsētā.
– Jums vēl ir grāds psiholoģijā?
– Tas ir nedaudz grūtāk… Es ceru pabeigt šo kursu un saņemt licenci. Tagad sociālās jomas direktors ir iekļāvis mani Eiropas Savienības projektā, lai veicinātu un atbalstītu nodarbinātību. Esmu gatavojies doties uz uzņēmumiem, lai tie palīdzētu nodrošināt darba vietas invalīdiem. Viņi vēlas izveidot atbalstošu tīklu uzņēmumiem, kuros varētu strādāt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šajā darbā man ir komanda pārsvarā sievietes, ar Agnese, Marija, Lola, un divi zēni, Daniels un Endrjū. Tas ir ar psiho-pedagoģisku atbalstu, un es esmu laimīgs, liek man justies noderīgiem.
http://en.wikipedia.org/wiki/Pablo_Pineda
2010-10-26 12:50:12
Komentāri
Baiba B.
2010-10-26 13:07:20
Zinu, ka viens latvietis ar Dauna sindromu ASV mācījās koledžā. Viņam ir arī autovadītāja tiesības. Protams, ka tās iegūtas ASV. Bet brauca prātīgāk par vienu otru “normālo”!
Kārlis
2010-10-26 14:19:46
Latvijā jau diezin vai var ar Dauna sindromu dabuut tiesiibas :(, un vispār par šo tēmu nekas daudz nav zināms
Baiba B.
2010-10-26 14:53:03
Minētais latvietis ar auto brauca arī Latvijā. 🙂
Aina
2010-10-27 18:28:41
Ir jau daudz labu piemēru, bet nevienam tā īsti neinteresē, kas notiek Latvijā un tāda īsta pakalpojuma nav ne no valsts, ne no pašvaldības puses. Vecākiem pašiem jācīnās un cik tad nu spēka kuram ir tik arī ir…
Baiba B.
2010-10-31 11:14:38
Tas diezgan daudziem liekas interesanti. Turklāt interese arvien palielinās.
