Siltās dienas klāt un mājās sēdēt vairs negribas. Kur aiziet? Rīdziniekiem varētu ieteikt nelielu pastaigu pa pērngad izveidoto Ķengaraga promenādi. Tas ir pērngad noasfaltēts un labiekārtots gājēju un riteņbraucēju celiņš gar Daugavas krastmalu. Promenāde sākas Kaņiera ielā. Braucot pa Maskavas ielu, ieteicams nogriezties un Daugavas pusi netālu no Dienvidu tilta nobrauktuvēm, ieliņā starp tirgu un garo veikalu kompleksu, kurš tautā iesaukts par „slieku”.

Sakarā ar jumta stāva izbūvi un pagalma slēgšanu mūsu apvienība uz laiku ir pārcēlusies uz jaunām telpām VEF teritorijā. Te ir jauki, telpas gaišas, pa logiem tālu var redzēt, bet...

Lai cilvēks ar dzirdes defektiem varētu izsaukt ugunsdzēsējus un ātro palīdzību, kaut kas tiek darīts. Drīz viņi glābšanas dienestus varēs izsaukt ar SMS. Taču, vai to varēs izdarīt arī tie cilvēki ar dzirdes defektiem, kuri nav iestājušies Latvijas nedzirdīgo savienībā, vai arī no tās izslēgti?

Pirms dažām dienām savā blogā uzrakstīju ar to, cik problemātiski nedzirdīgam vai vājdzirdīgam cilvēkam izsaukt glābšanas dienestu. Taču tas nav viss. Eksistē daudzi pakalpojumi (tajā skaitā ar veselības aizsardzību saistītie), uz kuriem pieteikšanās paredzēta tikai pa tālruni.

Vakars. Tumsa. Sals. Guļošs cilvēks uz ielas un garām iet cits cilvēks, kuram ir dzirdes traucējumi. Neviena cita tuvumā nav. Ko darīt? Skaidrs, ka tāpat vien garām paiet nevar. Neatkarīgi no tā, vai tas guļošais cilvēks piedzēries vai pēkšņi slikti palicis.

Šīs ziemas sniegs izraisījis daudzas problēmas auto īpašniekiem un lietotājiem.

Novembra vidū biju uz kādu semināru, kuru rīkoja biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Konference notika Ārlietu ministrijas telpās, konferenču zālē.

Četras dienas kopā ar Apeironu Viļņā piedalījos starptautiskajā seminārā par cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesībām un reālo dzīvi. Tajā piedalījās četru Ziemļaustrumvalstu pārstāvji (Somija, Igaunija, Latvija un Lietuva), kā arī viesi no Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala. Daudzi semināra dalībnieki – kopā apmēram 20 - bija ar nopietniem kustību traucējumiem un pārvietojās ratiņos. Viņi tika izmitināti dažādās viesnīcās, jo Viļņā nav nevienas tādas viesnīcas, kurā var izmitināt tik daudz cilvēku ar invaliditāti vienlaicīgi.

Kas atrodas Aptiekas ielā? Viena no ieejām Rīgas Psihoneiroloģiskajā slimnīcā, uz kuru daudzi dodas ne tikai ārstēties, bet arī pēc izziņām un uz 7. VDEĀVK. Tiesa, ir arī cita ieeja Tvaika ielas pusē (Tvaika iela ir oficiālā adrese, tur pa vārtiem iebrauc mašīnas), bet tuvāk VDEĀVK ēkai atrodas tieši Aptiekas iela. Pa to arī notiek lielākā gājēju pārvietošanās.

Sagadījās tā, ka viena no pamatīgajām lietusgāzēm samērcēja manu astoņus gadus veco dzirdes aparātu. Tas sāka par daudz burkšķēt, un neko vairs nevarēja saprast. Nospriedu, ka beidzot pienācis laiks dabūt jaunu, jo vēl vairāk tāpēc, ka atjaunot to var ik pēc pieciem gadiem. Iepriekš īpaši nesteidzos, jo domāju, ka aparātus nevajag kolekcionēt. Manuprāt, ja līdzšinējais ir labs un pierasts, jāstaigā ar to, bet ietaupītos līdzekļus labāk būtu novirzīt digitālajiem aparātiem bērniem (lai nav jāvāc ziedojumi dažādos labdarības pasākumos) un arī pieaugušajiem.