Ko es vēlos pateikt Rīgas satiksmei

5. februāris. 2011

Apeironā notika diskusija ar Rīgas domes satiksmes departamenta pārstāvjiem. Bet tā, ka runātāju bija daudz un pie vārda visi netika, savu sakāmo uzrakstīju arī blogā.

Vizuālā informācija.

Tā, ka man ir dzirdes invaliditāte, tad vizuālā informācija ir ļoti, ļoti svarīga.

Pozitīvi, ka jaunākajos transportlīdzekļos ir tablo, uz kuriem parādās pieturu nosaukumi. Taču trūkst normālu, uzskatāmu maršrutu shēmu. Es pati informāciju par maršrutiem u.c .protu sameklēt internetā, bet tās miniatūrās lapiņas, kuras pirms dažiem gadiem bija pieejamas vagonos, bija par mazām un grūti saprotamas.

Ārzemēs, tāpat kā pie mums, ir nojumītes pieturvietās, taču tur piekārtas ne tikai reklāmas, bet arī maršrutu shēmas – lielas, kur normāli var apskatīt pilsētas ielas un pieturas. Normālas shēmas ir arī tramvaju, trolejbusu un autobusu vagonos. Iekšpusē ir arī konkrētā maršruta kursēšanas grafiks.

Atlaides.

Jau ilgāku laiku braukšanas atlaides ir 3. grupas redzes un dzirdes invalīdiem, tagad viņiem pat piešķirta iespēja braukt pavisam bez maksas, taču tikai tiem cilvēkiem, kuri iekļauti ir Latvijas nedzirdīgo savienības un LNB iekļautajā sarakstā. Zinu, ka ne jau visi dzirdes invalīdi Rīgā ir LNS biedri. Vai kādreiz būs iespēja izmantot atlaides arī tiem, kuri nav LNS vai LNB biedri? Un kā ar citiem cilvēkiem, kuriem ir 3. grupas invaliditāte?

Maršrutu numuri, to maiņa.

Atbalstu maršrutu apvienošanu. Piemēram, ļoti pozitīvi, ka savulaik apvienoja 5. un 6. trolejbusu maršrutu. Pozitīvi arī tas, ka saglabāja 5. numuru.

Bet tagad nupat apvienoja 4. un 7. maršrutu. Arī pozitīvi, taču kāpēc tam iedeva 12. numuru, kas vairāk saistās ar to maršrutu, kas ilgstoši brauca pavisam uz citu pusi, uz Ziepniekkalnu? Kāpēc nevarēja atstāt 4 numuru? Vai arī kādu laiku rakstīt, piemēram, 4/7 – pēc kāda gada to septiņnieku noņemot nost?

Pazudušie maršruti.

Vai šovasar kursēs autobusi no Sarkandaugavas uz Vecāķiem un no Mežciema uz Carnikavu?

Pērnvasar vairākas reizes izmantoju abus jaunos maršrutus. Iespaids pozitīvs, taču domāju, ka Vecāķu autobuss varēja kursēt no centra, nevis no tikai no Sarkandaugavas. Vēlams, pa Valdemāra ielu.

Neizdevīga bija pārsēšanās vieta Carnikavas autobusā tiem, kas brauca no Vecmīlgrāvja puses. No 11. autobusa nebija jēgas kāpt laukā pie Kalngales pagrieziena, jo Carnikavas autobusam šajā vietā pieturas nebija. Bija jābrauc pieturu tālāk. Braucot atpakaļ, šādas problēmas nebija, jo tad Carnikavas autobuss pie pagrieziena pieturēja.

Pieturvietu novietojums krustojumos, pārsēšanās vietas.

Iepriekš minētais ir tikai viens no gadījumiem, kad uz vienu pusi pietura ir, bet uz otru – nav. Šādas vietas ir vairākas. Piemēram, 51. un 52. autobusam pie Ģertrūdes ielas. Tiesa, vietas tur ir maz, ja otrā pusē kāpj laukā un iekša, tad loģiski, ka to darītu arī pretējā virzienā. Vai tiešām nevar ierīkot pieturu, piemēram, pie Piena kombināta?

Īpaši jārunā par pārsēšanās vietām. Agrāk 27 gadus nostrādāju Preses namā Ķīpsalā un ievēroju, ka vairāki mani kolēģi, kuri dzīvoja Ziepniekkalnā un Ķekavā, katru darba dienu četras reizes brauc pāri Daugavas tiltam. No rīta pa Salu tiltu uz autoostas pusi, tad no turienes pa Vanšu vai Akmens tiltu uz Ķīpsalu. Un vakarā tāpat atpakaļ. Un tā gan padomju laikā, gan pēc neatkarības atjaunošanas. Kāpēc? Tāpēc, ka ne pie Akmens tilta, ne pie Salu tilta Mūkusalas rotācijas apļa tuvumā nav normālas pārsēšanās vietas. Un vispār nav neviena autobusu vai cita maršruta, kas Pārdaugavas pusēs savienotu visus trīs tiltus (tagad jau jārunā par četriem tiltiem, jo klāt nācis Dienvidu tilts – vai tur normālas pārsēšanas vietas ir? Nav!).

No 40. autobusa pie Mūkusalas apļa pārsēsties nekur nevar – no salām autobuss aizved tālu projām uz Vaiņodes ielu. Tas nozīmē arī to, ka cilvēki ar invaliditāti, kas izmanto šo autobusu, nevar nokļūt, piemēram, kinoteātros, kas atrodas nesen uzceltajā tirdzniecības centrā Riga Plaza.

Vairākās vietās pieturas atrodas tālu no krustojumiem, kur, iespējams, jāpārsēžas citā maršrutā, kurš iet perpendikulāri. Viena no šādām vietām ir Valdemāra ielas un Kalpaka ielas krustojums. Kādreiz bija pietura pie Alunāna ielas, to nolikvidēja (vai tā traucēja bijušās dzimtsarakstu ēkas pircējam?). Tagad, lai pārsēstos Valdemāra ielas maršrutos, cilvēki ir spiesti iet uz priekšu jau no Brīvības ielas, vai nākt atpakaļ no Medicīnas muzeja pieturas. Manuprāt, pietura pie Alunāna ielas ir jāatjauno iespējami ātrāk.

Dīvainie zigzagi Pļavniekos un Purvciemā

Daudzu autobusu maršruti, manuprāt, met man galīgi nesaprotamus zigzagus un cilpas. Konkrēti, varētu minēt autobusus, kuri no Ķengaraga iet cauri Pļavniekiem un Purvciemam. Kam vajadzīgi tie zigzagi, ja no Slāvu tilta galapunktos var nokļūt pa taisnāk un ātrāk? Kāpēc netiek izmantots, piemēram, Juglas ielas pagarinājums? Ja to atklāja pērnvasar, tad šajā vasarā vismaz vienam maršrutam pa to jau vajadzēja būt.

Šoreiz uzrakstīšu, kā pēc manām domām, vajadzētu izskatīties dažiem zigzagmaršrutiem pēc izlīdzināšanas.

49. maršruts: Maskavas iela, Slāvu tilts, Dārzciema iela, Ieriķu iela, Gustava Zemgala gatve Gustava Zemgala tilts – tālāk uz Sarkandaugavu. Starp citu, kad 49. autobuss kursēs arī brīvdienās?

15. maršruts: Maskavas iela, Slāvu tilts, Lubānas iela, Ilūkstes iela, Gunāra Astras iela, tālāk uz Mežciemu, pa Hipokrāta ielu taisni līdz Malienas ielai, galapunkts

31. maršruts: Maskavas iela, Slāvu tilts, Lubānas iela, Ulbrokas iela, S. Eiženšteina iela, Gaiļezera vai Mežciema iela, Malienas iela, galapunkts.

Bet 48. nākotnē no Pļavnieku kapiem varētu braukt pa Lubānas ielu līdz Saharova ielai, tad pa jauno ceļu (ko izveidošot bijušajā izgāztuvē) uz Lielvārdes ielu, tālāk vēl pāri dzelzceļa pārbrauktuvei uz Čiekurkalnu un caur Mežaparku uz Sarkandaugavu.

Un varbūt pavisam jauns maršruts: Valdlauči (Bišumuiža vai kāda cita vieta tuvumā Pārdaugavā), Dienvidu tilts, nobrauciens uz Maskavas ielu un apgrieziens pretējā virzienā, pietura Maskavas iela un uzbrauciens uz Slāvu tilta, Lubānas iela gar Ulbrokas kapiem, Juglas ielas pagarinājums, Juglas iela garām dispečeru punkta, loks zem tilta Brīvības ielā un 6. tramvaja dispečeru punkts! Kopš autobusi un tramvaji apvienojušies zem kopīga jumta Rīgas satiksmē, man liekas, ka 6. tramvajam un kādam autobusam varētu būt kopīgs galapunkts, un tur, kur pietur 1. autobuss, varētu iztaisīt plašāku „kabatu”, kur autobusam ilgāk apstāties. Tad beidzot cilvēki uz Brīvības ielu varētu tikt ātrāk un bez liekiem līkumiem.

Citi zigzagi:

Vai 20. autobuss no Bruņinieku ielas nevar braukt taisni pa Sporta ielu tālāk uz galapunktu Pētersalas ielā, bet atpakaļ pa Hanzas ielu? Kāpēc vajadzīgs līkums pa Valdemāra ielu, kas jau tā pīķa stundās ir pārslogota?

Nesaprotu 13. trolejbusa maršruta līčločus. Vai ir kāds normāls cilvēks (neskaitot vadītāju), kas ar to brauc no viena galapunkta līdz otram?

Iespējams, citiem būs kaut kas sakāms par līkumiem Pārdaugavas pusē, bet tajā pusē es orientējos drusku mazāk, tāpēc sakāmo atstāšu tiem, kas tur dzīvo vai braukā biežāk.

 

2011-06-06 14:52:39

Režīmi ar pastiprinātu kontrastu

Aa
Aa
Aa