Mūsdienās lielākā daļa komunikācijas notiek digitālajā vidē. Organizācijas veido sociālo mediju ierakstus, publicē ziņas tīmekļvietnēs, izstrādā informatīvus materiālus un veido video saturu. Liela uzmanība tiek pievērsta dizainam, vizuālajam tēlam un vēstījuma saturam. Taču aizvien biežāk rodas jautājums – vai šī informācija ir pieejama un uztverama visiem?
Tieši par to ir digitālā piekļūstamība.
Mūsdienu komunikācijas mērķis ir sasniegt auditoriju. Taču komunikācija nevar būt veiksmīga, ja daļa sabiedrības tai nemaz nevar piekļūt.
Kas ir digitālā piekļūstamība?
Digitālā piekļūstamība nozīmē, ka digitālo saturu var uztvert, saprast un izmantot visi cilvēki, tostarp cilvēki ar redzes, dzirdes, kustību vai kognitīviem traucējumiem.
Praksē tas nozīmē, ka:
- attēliem tiek pievienoti alternatīvie teksti;
- video saturam ir subtitri, zīmju valodas tulks un nepieciešamības gadījumā arī apraksti;
- teksts ir skaidrs, strukturēts un viegli uztverams;
- dizains ir salasāms un saprotams;
- tīmekļvietni iespējams izmantot arī ar tastatūru un ekrānlasītāju.
Digitālā piekļūstamība nav tikai tehnisks risinājums. Tā ir pieeja, kas palīdz nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, pakalpojumiem un iespējām.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Plašāka auditorija
Eiropas Savienībā aptuveni katrs ceturtais pieaugušais dzīvo ar kādu invaliditātes formu. Ja saturs nav piekļūstams, daļa sabiedrības nespēj pilnvērtīgi saņemt informāciju, izmantot pakalpojumus vai iesaistīties komunikācijā.
Taču piekļūstamība nav nepieciešama tikai cilvēkiem ar invaliditāti. No tās iegūst arī seniori, cilvēki ar īslaicīgiem veselības traucējumiem, cilvēki, kuri saturu patērē trokšņainā vidē, kā arī ikviens, kurš izmanto dažādas ierīces un tehnoloģijas.
Veidojot piekļūstamu saturu, organizācijas nevis sašaurina, bet būtiski paplašina savu auditoriju.
Kvalitatīvāka komunikācija
Piekļūstamība palīdz veidot skaidrāku un saprotamāku saturu ikvienam. Strukturēts teksts, pārdomāta informācijas arhitektūra un viegli uztverams dizains uzlabo lietotāju pieredzi neatkarīgi no viņu spējām vai izmantotajām tehnoloģijām.
Patiesībā piekļūstamība un laba komunikācija ir cieši saistītas. Jo vieglāk uztverams ir saturs, jo lielāka iespēja, ka auditorija to izlasīs, sapratīs un atcerēsies.
Reputācija un uzticēšanās
Organizācijas, kas domā par piekļūstamību, demonstrē sociālo atbildību un cieņu pret dažādām sabiedrības grupām. Tas stiprina reputāciju, veicina uzticēšanos un apliecina, ka organizācija patiesi domā par saviem klientiem, sekotājiem un sadarbības partneriem.
Laikā, kad sabiedrība arvien vairāk novērtē iekļaujošu un atbildīgu rīcību, piekļūstamība kļūst par nozīmīgu organizācijas tēla sastāvdaļu.
Normatīvo aktu prasības
Digitālā piekļūstamība vairs nav tikai brīvprātīga iniciatīva vai labās prakses piemērs. Tā ir kļuvusi par normatīvu prasību un vienlaikus arī par cilvēktiesību jautājumu.
Viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem dokumentiem šajā jomā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. Konvencija nosaka, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir tiesības vienlīdzīgi ar citiem piekļūt informācijai, komunikācijai un digitālajiem pakalpojumiem. Latvija šo konvenciju ir ratificējusi, tādējādi uzņemoties pienākumu veicināt pieejamas vides attīstību visās jomās, tostarp digitālajā vidē.
Savukārt Eiropas Savienībā piekļūstamības prasības arvien vairāk tiek nostiprinātas normatīvajos aktos. Latvijā būtisks pagrieziena punkts bija Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma stāšanās spēkā 2025. gada 28. jūnijā. Šogad aprit gads kopš likuma ieviešanas, un tas skaidri parāda, ka piekļūstamība vairs nav nākotnes iecere, bet gan realitāte, ar kuru organizācijām jārēķinās jau šodien.
Likuma mērķis ir nodrošināt, lai dažādi digitālie pakalpojumi un produkti būtu pieejami arī cilvēkiem ar invaliditāti un citām sabiedrības grupām, kurām nepieciešami pieejamības risinājumi. Tas attiecas ne tikai uz tehniskiem risinājumiem, bet arī uz veidu, kā organizācijas veido un publicē savu digitālo saturu.
Piekļūstamība sociālajos medijos
Sociālie mediji ir viena no nozīmīgākajām komunikācijas platformām, tomēr piekļūstamība tajos joprojām bieži tiek aizmirsta.
Daži vienkārši risinājumi var būtiski uzlabot satura pieejamību:
- pievienot alternatīvos tekstus attēliem;
- video materiāliem nodrošināt subtitrus, zīmju valodas tulku un aprakstus;
- svarīgu informāciju neiekļaut tikai attēlos;
- izmantot pietiekamu krāsu kontrastu;
- izvairīties no pārmērīgas emocijzīmju lietošanas;
- lietot vienkāršu un saprotamu valodu.
Šīs darbības neprasa lielus resursus, taču ļauj sasniegt ievērojami plašāku auditoriju.
Turklāt piekļūstams saturs sociālajos medijos bieži vien ir arī efektīvāks saturs, jo to ir vieglāk uztvert, saprast un kopīgot.
Skats nākotnē
Digitālā piekļūstamība kļūst par neatņemamu kvalitatīvas komunikācijas sastāvdaļu. Mākslīgā intelekta risinājumi palīdz veidot subtitrus, ģenerēt attēlu aprakstus un pielāgot saturu dažādām lietotāju vajadzībām. Vienlaikus pieaug arī sabiedrības gaidas un normatīvā regulējuma prasības.
Tāpēc jautājums vairs nav par to, vai piekļūstamība ir nepieciešama. Jautājums ir par to, cik ātri organizācijas spēs to integrēt savā ikdienas darbā.
Digitālā piekļūstamība ir iespēja veidot iekļaujošu komunikāciju, kurā ikvienam ir vienlīdzīgas iespējas saņemt informāciju, izmantot pakalpojumus un būt sadzirdētam.
Jo veiksmīga komunikācija sākas tur, kur informācija ir pieejama visiem.
Un mūsdienu digitālajā vidē pieejamība vairs nav priekšrocība. Tā ir nepieciešamība.
Kā sākt?
Daudzām organizācijām lielākais izaicinājums nav vēlme ieviest piekļūstamību, bet gan zināšanu trūkums par to, kā to izdarīt pareizi.
Lai palīdzētu organizācijām, komunikācijas speciālistiem, satura veidotājiem un citiem interesentiem apgūt digitālās piekļūstamības principus praksē, Apeirons piedāvā apmācības par piekļūstama satura veidošanu, sociālo mediju komunikāciju, dokumentu piekļūstamību, tīmekļvietņu piekļūstamību un citiem ar iekļaujošu komunikāciju saistītiem jautājumiem.
Piekļūstamība nesākas ar tehnoloģijām. Tā sākas ar izpratni.
Ja vēlaties, lai jūsu organizācijas saturs sasniedz ikvienu, ir vērts sākt jau šodien.
Jo piekļūstama komunikācija nav tikai prasība. Tā ir iespēja sasniegt vairāk cilvēku, veidot uzticēšanos un radīt sabiedrību, kurā neviens netiek atstāts ārpus informācijas aprites.
