Meža vidū, starp Bolderāju un Spilves pļavām, ir paslēpies Bolderājas karjers. Tā ir mākslīga ūdenskrātuve. Šeit tika iegūtas smalkgraudainas kvarca-laukšpata smiltis, kuras tika izmantotas silikātķieģeļu ražošanai. Tagad karjers kļuvis par iecienītu atpūtas vietu, jo tur ir smilšainas pludmales un dzidrs ūdens.
Uz Bolderājas karjeru var aizbraukt ar 36. un 56. autobusu. Pietura “Buļļupe”. Ceļš nav asfaltēts un ļoti bedrains, taču ir vērts kaut reizi mūžā līdz karjeram tikt. Var piebraukt arī ar auto.
Smilšainajā pludmalē ir ģērbtuve, bērnu rotaļlaukums, neliela autostāvvieta. Taču smiltis ir smiltis – pie ūdens ar ratiem tikt nevar.
Varbūt pie ūdens var tikt tālāk, aiz līča?
Pa šauro taciņu neizdevās izbraukt… Bija jāgriežas atpakaļ uz stāvvietas pusi un jābrauc pa lielceļu. Piebilde – ar ratiem mēs braucām vēlā rudenī, kad mazāk cilvēku.
Gunārs pie Bolderājas karjera rudenī. Šeit smiltis mitrākas un cietākas, izdevās piebraukt tuvu ūdenim.
Diemžēl pa šo krastu tālāk tikt nevar – smiltis, smiltis…
Arī otrs krasts ir smilšains un neizbraucams. Taču ir vēl cits variants: no Kleistu ielas izbraukt cauri Bolderājas Jaunajiem kapiem. Var redzēt kāpu karjera dienvidu galā. Cerēsim, ka kādreiz pieejama taciņa būs visapkārt ezeram!
Tāds skats pavērtos no kāpas, ja tajā varētu tikt ratiņkrēslā.
