Mobilitātes un piekļūstamības konferenci gaidot

Ļoti aktuāla problēma ir sabiedriskā transporta maršruti starp apkaimēm, neiebraucot centrā. Vēsturiski izveidojušies maršruti ir ļoti līkumaini, kā arī netiek pilnvērtīgi izmantotas daudzas pēc 1991. gada izbūvētās ielas.

Par šo problēmu jau agrāk esmu gan rakstījusi, gan runājusi. 2011. gadā, kad Apeironā tika noorganizēta tikšanās ar RS pārstāvi, šo problēmu papētīju sīkāk un nosūtīju vēstuli uz RS. Tā un toreizējā RS valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena atbilde nav saglabājusies, taču manas vēstules saturs izlasāms Apeirona mājaslapas blogā šeit: https://www.apeirons.lv/ko-es-velos-pateikt-rigas-satiksmei/ Dažas no tur uzskaitītajām problēmām laika gaitā ir atrisinātas, bet dažas joprojām aktuālas. Bemhena atbildi toreiz vienā vārdā varēja raksturot – atrakstīšanās.

Kas no rakstītā ir aktuāli joprojām un kas varbūt nācis klāt?

Daudzi pašreizējie sabiedriskā transporta maršruti Pļavniekos koncentrējas Andreja Saharova ielas posmā no Lubānas līdz Brāļu Kaudzīšu ielai (attēlā N.1 iezīmēts ar apli). Padomju laikos tur atradās vienīgā rajona poliklīnika un lielveikals. Tagad lielveikali apkaimē ir uz katra stūra, un medicīnas centri arī ir vairāki. Tāpēc šāda transporta koncentrācija vienā ielā vairs nav aktuāla.

Pirmajā bildē Pļavnieku pusē iezīmētie maršruti izveidojušies vēsturiski, kad vairākas pašreizējās ielas (piem. Juglas iela no Lubānas līdz Biķernieku ielai, Ulbrokas iela no Deglava līdz Biķernieku) vēl nebija izbūvētas. Tagad ir. Bet sabiedriskajam transportam tās tikpat kā netiek izmantotas.

Daudzi maršruti ir līkumaini, veido cilpas. No Pļavniekiem tikai 33. autobusa maršruts aizved līdz Brīvības ielai Juglā, taču A 33 kursē tikai darbadienās, turklāt ar lielu pārtraukumu dienas vidū. A 15 un A 31 brauc reti. Lai nokļūtu līdz 1. tramvaja galapunktam vai Juglas stacijai, ir jāpārsēžas. Iesaku 33. autobusu, kurš šobrīd ir vispraktiskākais, palaist arī brīvdienās un darbadienu vidū.

Otrajā kartē iezīmēju, kā, manuprāt, vajadzētu izskatīties sabiedriskā transporta satiksmei starp apkaimēm, neiebraucot centrā. Taisnāki maršruti nozīmē, ka ceļš ir īsāks, ka mazāk laika tiks iztērēts pagriezienos. Taču vietām ir jāpārkārto pieturvietas, lai varētu ērtāk pārsēsties. Piebildīšu, ka pirms vairākiem gadiem portālā “Mana balss” tika vākti paraksti, lai izveidotu loka maršrutu Imanta – Zolitūde – Pļavnieki – Jugla. https://manabalss.lv/i/1174 Arī es esmu parakstījusi šo iniciatīvu un līdzīgu iezīmējusi otrajā kartē.

Pašlaik, ja ģimenei ar bērniem no Pļavniekiem plkst. 12 jānokļūst Brīvdabas muzejā, maršrutu plānotājs RS piedāvā vairāk nekā stundu garu ceļojumu ar pārsēšanos 3-4 reizes. Dažas pārsēšanās vietas ved caur centru. Tas nav normāli. (Vienā bildē ekrānuzņēmums no maršrutu plānotāja ziemā, otrs tagad, vasarā.)

 

Neviens no Purvciema un Pļavnieku trolejbusiem nekursē tālāk par Stacijas laukumu. Tie, kas iebrauc pa Marijas ielu, apgriežas pie jaunajām biroju ēkām. Leņķis Satekles iela – Marijas iela ir ļoti ass, gājēji, kuri iet Merķeļa ielas virzienā, var neredzēt trolejbusu, kurš viņiem uzglūn no mugurpuses.   Stacijas laukumā ir arī grūti pārsēsties, jo daži trolejbusi un autobusi pietur pie Elizabetes ielas, citi pie Raiņa bulvāra, citi pieturā Autoosta. Attālumi palieli. Dažu trolejbusu maršrutus varētu pagarināt, piemēram, uz Pētersalu, Zasulauku, Iļģuciemu (pēdējā gadījumā var apvienot ar 9. trolejbusu).

Pieturas Stacijas laukuma tuvumā autobusiem, kuri no Abrenes ielas nogriežas uz Satekles ielu. Nav saprotams, kāpēc daži autobusi pietur tikai Elizabetes ielas pieturā, bet pieturai Stacijas laukums aizbrauc garām ( A 10, 23, 25, 26 un 55). Un otrādi: daži nepietur Elizabetes ielā, bet pietur Stacijas laukumā ( A 4, 7, 32, 38, 39 un 43) Tajā pašā laikā 63. autobuss pietur gan Elizabetes ielā, gan Stacijas laukumā. Kāpēc gan visi šie autobusi nevarētu pieturēt abās pieturās? Lai, piemēram, no 51. autobusa pārsēstos uz  A 4, ir jāšķērso divi dzīvi krustojumi (Marijas un Merķeļa iela), kurās gājējiem ilgi (vairāk nekā minūti) deg sarkanais signāls. Pat tad, ja maršruta plānotajā norādīts, ka pārsēsties var paspēt, realitātē tas bieži vien nav iespējams.

Kāda sieviete nesen rakstīja (gan man uz Apeironu, gan uz Rīgas Aktīvo Senioru Aliansi RASA), ka veciem cilvēkiem grūti uz krematoriju aizbraukt. Sabiedriskā transporta pieturas tālu. Kapu autobuss 48 brauc pa Gaujas ielu 2x gan turp, gan atpakaļ,  bet vienalga, krematorija ir tālu. Ieteikums A 48 sadalīt divos atsevišķos maršrutos. Abi pa Zemgala tiltu iebrauc Čiekurkalnā, bet tad viens pa Gaujas, Aizsaules un Varoņu ielu brauc uz Sarkandaugavu, otrs pa līdzšinējo maršrutu.

Nepieciešams beidzot pagarināt arī 12. trolejbusa maršrutu līdz Zasulauka stacijai. Šāds priekšlikums tika izteiks jau vismaz pirms 40 gadiem, kad līdz Āgenskalna priedēm kursēja 7. trolejbuss. Pa šo laiku jau sen varēja laukumu pie stacijas sakārtot.

Un beigās par pieturām. Noteikti vajadzīgas papildu pieturas. Īpaši gribu pievērsties pieturas ierīkošanai pie Ilūkstes ielas 40. nama. Par to sen brēc gan Purvciems, gan Pļavnieki. Attālums no divām tuvākajām pieturām ir gandrīz kilometrs, un tas ir biezi apdzīvotā vietā. Ja brauc 63. autobuss, tad attālums starp pirturām ir vairāk nekā 2 kilometri! Zinu, ka bijušais RD deputāts Vadims Faļkovs šeit vairākkārt prasījis ierīkot pieturu, bet viņš bija no opozīcijas, un pozīcija to draudzīgi noraidīja. Kartē iezīmētas arī pieturas Biķernieku ielā pie stacionāra “Biķernieki”, kur atrodas gan Acu centrs, gan Bērnu Dzirdes centrs (tuvākā pietura, ja brauc no centra, atrodas pie Ķeguma ielas diezgan patālu, un jāšķērso ļoti dzīvā Lielvārdes iela), pie Biķernieku un Kaivas ielas krustojuma (ceļ jaunas dzīvojamās mājas), Piķurgas līkumā pie privātmāju pudura “Orions”, Dzelzavas ielā pie nesen uzceltajiem Silvas namiem un pie Kaivas ielas krustojuma (6. autobusam). Iesaku pārveidot arī 6. autobusa maršrutu Ropažu novada teritorijā – izbraukt loku pa laukumu un pieturēt gan pie Sāgas, gan pie IKEA durvīm. Pašreizējā pietura laukuma vidū ir tālu no abiem lielveikaliem. Ulbrokas ielā derētu pieturas pie StokOfiss U30 un apmēram pie 44 ēkas. Ielā daudz biroju namu pēdējā laika uzcelts. Arī gājēju pārejas tur būtu vajadzīgas. 63. autobusam noderētu arī pietura Sesku ielā pie Dārzciema vidusskolas. Vēl esmu iezīmējusi pieturas pagaidām neeksistējošam maršrutam pie Aizsaules un Varoņu ielās pie Brāļu kapiem un pie Krematorijas, kā arī uz Zemgala pārvada pār Gaujas ielu (56. autobusam) un uz Slāvu tilta. Ja var būt pieturas uz tilta virs Čiekurkalna stacijas, kāpēc nevar būt arī virs tramvaja līnijas – lai var izkāpt no autobusa un pārsēsties uz tramvaju? Pie Slāvu tilta un Lokomotīves ielas krustojuma, cik zinu, nākotnē paredzēts ierīkot jaunu staciju.

Rīgā joprojām ir vairākas ielas bez ietvēm, ieskaitot tādas, pa kurām ir dzīva satiksme. Piemēram, Sliežu ielai Sarkandaugavā no Sarkandaugavas pamatskolas Gaujienas ielā līdz pieturai “Daudersala”. Gājēji tur ieminuši takas starp tramvaja sliedēm!

Rīgas austrumu daļā pie Lubānas ielas nav ietves no autobusa pieturas “Rembates iela” līdz Ozolu ielai.

Jāpiebilst, ka no Lubānas apļa daudzi iet kājām uz lielveikalu DEPO. Ratiņkrēslos šis ceļš no Ozolu ielas nav izbraucams arī nenolīdzināto apmaļu dēļ. Dreiliņu apļa otrajā pusē nav ietves gar Juglas ielu Sāgas virzienā. Šīs vietas atrodas ļoti tuvu Ropažu novada robežai, tomēr joprojām ir Rīgas teritorija.

Gar Augusta Deglava ielu nav ietves no Rimi izplatīšanas centra līdz Baltinavas ielas pieturai. Iemīta taka zālājā.

Vasarā tur visur var iziet, bet ir lielas problēmas ziemā.

Šogad lielas problēmas piedzīvo Augusta Deglava ielas apkārtnē dzīvojošie, jo būvdarbu dēļ daudzi ielu krustojumi un gājēju pārejas ilgstoši ir izrakņātas. Šobrīd šie darbi vēl turpinās. Iespējas apiet remontējamos posmus it kā bija, bet bieži pa smilšainām vai šķembainām vietām, bez iespējas tur izbraukt ratiņkrēslā.

Šajos foto redzama arī uzbrauktuve pie tirdzniecības centra “Augusts”, kura ir aplami projektēta vēl “Prizmas” laikos, un manuālajā ratiņkrēslā bez palīga nepārvarama. Jāpiebilst, ka šis ir tuvākais veikals pašvaldības namu kompleksa iedzīvotājiem, kurā dzīvo daudz cilvēku ar kustību traucējumiem.

Kad pirms pāris gadiem pieturā pie Centrāltirgus gandrīz vienlaicīgi piebrauca divi cilvēki lielajos mobilitātes elektroskūteros, sapratu, ka to skaits pilsētas ielās palielinās ļoti strauji, un ir jādomā par šo transportlīdzekļu vietu pilsētas ielās un sabiedriskajā transportā. Jo mobilitātes elektroskūteriem ir 1) lielāki gabarīti; 2) lielāks svars; 3) lielāks ātrums (6-30 km/h). Uz šauriem trotuāriem tie neiederas – traucē gājējus. Braukt pa ielu – bīstami. Tātad, atliek tikai veloceļi, kuru pilsētā joprojām ir par maz. Taču tie šim transportlīdzekļiem ir vispiemērotākie. Bieži tiek izmantoti arī manuālajiem ratiņkrēsliem pieliekamie elektroriteņi, kuri ļauj attīstīt ātrumu ap 20-25 km stundā.

Vairāk par mobilitātes elektroskūteriem izteicos rakstā “Mobilitātes elektroskūteru arvien vairāk” https://www.apeirons.lv/mobilitates-elektroskuteru-latvija-arvien-vairak/

Piebilde. Pēc šī raksta publicēšanas tika saņemta informācija, ka 15. autobuss turpmāk būs 45. autobuss,  un pietura pie Ilūkstes ielas 40. nama tuvākajā laikā tiks iekārtota.