Brekšu kakts ir Juglas ezerā, un tajā ietek Brekšupīte jeb Piķurga. Vienā līča pusē ir Juglas papīrfabrika, bet otrā - Zēlustes muiža.
Pie Brekšu kakta var nokļūt gan no Zēlustes muižas, gan no Biķernieku ielas puses. Mēs izvēlējāmies iet pa meža ceļu gar upītes ieleju, jo šeit rudenī ir gleznains skats – ne sliktāks, kā Siguldā!
Uzreiz teiksim, ka no skaistā skata vērošanas nekas nesanāca, jo nogāzes bija aizaugušas ar krūmiem, un lapas vēl nebija nobirušas tik daudz, lai varētu redzēt ieleju. Arī ceļš cauri mežam bija pārbaudījums gan Voldemāram, gan diviem viņa asistentiem.
Mūsu ceļš sākās uz Rīgas un Stopinu novada robežas pie Biķernieku apļa. Priekšā RIMI, aiz muguras – IKEA. Nav nolīdzināta ietves apmale.
Biķernieku iela. Nav ne ietves, ne velosipēdistu ceļa. Braucam gar ielas malu.
Meža ceļš. Šeit labs, bet bija arī ļoti smilšainas vietas.
Te varētu būt skatu laukums – ja vien koki nebūtu priekšā. Lejā plaša ieleja, bet to var tikai iedomāties.
Taciņa ved uz leju pie upītes, bet ar ratiem tur netikt… Palikām uz lielā ceļa augšā.
Ieraudzījām atpūtas vietu un nolēmām atpūsties.
Tālāk ievietotas četras senākas bildes: ko mēs redzētu, ja būtu gājuši pa taciņu lejā.
Apbraucam smilšainu vietu pa zāli. Aiz muguras ir dīķīši, pie kuriem ar ratiem netikām klāt.
Brekšu kakts un gulbji! Mēģinām viņus pievilkt tuvāk.
Atpūta pie Juglas ezera
Mēs te esam trijatā. Kamēr Voldemārs un Jānis vēro ezeru, Baiba ielīdusi peldēties.
Dodamies atpakaļceļā
Šajā pakalnā reiz bija skatu tornis, no kura pavērās brīnišķīgs skats uz līci
Skats pirms vairākiem gadiem no skatu torņa.
Tornim bija nolauztas margas, un tas tika pārvietots aiz Zēlustes muižas žoga.
Esam sasnieguši Mazo Juglas ielu, kur ir labs asfalts. Pa to var aizbraukt līdz 14. autobusa galapunktam.
Mūsu ceļojums kartē.
Mēs tikām galā, bet atsevišķas vietas bija ļoti grūti pārvaramas. Pasapņosim, ka varbūt kādreiz gar Piķurgu būs normāla, pieejama pastaigu taka abos krastos un romantiski tiltiņi pāri upītei!
