Tas, ka ceļš uz Daugavgrīvas bāku pieveicams tikai kājāmgājējiem un velosipēdistiem, mums bija zināms jau agrāk. Tomēr zināmas cerības izraisīja ziņa, ka pēc nogruvuma nesen tika remontēta viena no sarežģītākajām vietām - valnis pie pašas jūras. Diemžēl cerības neattaisnojās.
Ja neizmanto transportu, tad Flotes iela ir vistaisnākais ceļš uz jūru gan Mežrozīšu kompleksa, gan Slimnīcas ielas grupu mājas iemītniekiem. Taču šis ceļš nav ne skaistākais, ne ērtākais. Tas šķērso vairākas dzelzceļa sliedes un vietām jāpārvietojas pa ielas braucamo daļu.
Flotes iela. Kur pazuda ietve?
Pirmās sliedes. Te pāreja samērā laba.
Otrās sliedes. Te bija jāuzmanās.
Kas palicis pāri no žoga…
Trešās sliedes – tur sen vairs nekas nebrauc.
Šis uzraksts stāv jau vairākus gadus.
Noriskējam braukt pa šauro taciņu, kura ved uz bāku.
Makšķernieki.
Tālāk nekā.
Atgriezāmies uz lielā ceļa. Jūra vairs nav tālu.
Vienīgā vieta, kur šeit “noparkoties” ratiņkrēslā.
Ratiņos tālāk tikt nevar.
Līdz atjaunotajam valnim nav tālu. Kas var staigāt, tas var aiziet.
Atjaunotais valnis.
Skats uz pludmali. Voldemārs sēž laukumiņā kaut kur krūmos 100 m tālāk…
Pasēdējām, paskatījāmies uz jūru..
Jādodas atpakaļ. Šoreiz pa citu taku. Diemžēl pa kāpu līdz Daugavgrīvas peldvietai tikt nevar. Kā derētu cietā seguma celiņš gar meža malu!
Izbraucām pie Lēpju ielas. Vēl jātiek pāri smiltīm, zālei un nogāzei, tad būsim atpakaļ civilizācijā!
Secinājumi? Vismaz pagaidām labāk doties uz Daugavgrīvas pludmali no 3. autobusa galapunkta vai uz Vakarbuļļu pludmali. Te vēl daudz ko varētu vēlēties.
