Ilona Balode un Rolands Ūdris pazīstami kā visai ekstrēmi pasaules apceļotāji. Viņu brauciens uz Ķīnu aprakstīts grāmatā "Rīga-Pekina", kura iznāca 2012. gadā. Diemžēl Rolands jau vairākus gadus pavada ratiņkrēslā. Tagad viņi kopā ar mazo Bārtu dzīvo Bolderājā. Bet vai kārtīgiem ceļotājiem ratiņkrēsls traucēs pastaigāties? Devāmies kopīgi iepazīt Paula Jaunzema skulptūru parku Vakarbuļļos!
Ceļotāji tiekas pieturā pie Bolderājas tirgus. No šejienes ar 36. autobusu var ātri aizbraukt līdz Vakarbuļļiem.
36. autobusa galapunkts. Ielas malā var novietot automašīnas, un labā laikā to ir daudz. Viens “bet” – te nav nevienas stāvvietas, kuras varētu izmantot cilvēki ar kustību traucējumiem. Jārēķinās arī ar to, ka nav nevienas tualetes.
Pieturā ir plaša nojume, tas labi. Problēma: no pieturvietas sarežģīti nobraukt. Nevar saprast, vai tā apmale nolīdzināta vai nodrupināta? Tālākais ceļš grambains, lietus laikā ir peļķes. Bet mums tas ir sīkums. Ūdrim braukt palīdz asistents Vladimirs.
Tuvojamies Buļļupei. Vietējie iedzīvotāji krastmalu sakopuši.
Esam skulptūru parkā! Te ir vērts atbraukt katru gadu, jo katru reizi ir uzradies kaut kas jauns…
Daudzi apmeklētāji brīnoties, kāpēc tā lode nenoripo zemē. Un ko dara, ja noripo. Jaunzems jokoja: tad tūlīt veļot atkal augšā.
Tā ir darbnīca zem klajas debess. Vienas lielās skulptūras izveidošana ilgst apmēram gadu. Jaunzemam nav asistentu, viņš vēlas būt vienatnē ar akmeni.
Skulptūru parkā bieži piestāj garāmbraucošās laivas un kuģīši. Daži ekskursanti ir pieteikuši apmeklējumu, daži tikai izkāpj un pastaigājas gar skulptūrām.
Negaidīta sastapšanās: izrādās, ka saimniece, tāpat ka Ilona, arī ir no Ventspils puses! Un arī ir māksliniece! Te abām notika ilgāka saruna un kontaktu apmaiņa.
Kamēr mamma runājas, Bārts ir sapazinies ar vietējiem bērniem un pirmo reizi mūžā makšķerē zivis. Vienu pat noķēra!
Mums šeit patika! Būs jāatgriežas vēl!
Pēc viesošanās skulptūru parkā mājup vēl nebraucām. Devāmies uz Lielupi. Te iela beidzas, sākas taciņa. Bet pāri tikām.
Pie Lielupes. Pretējā krastā – Jūrmala.
Plosts, kuru manījām Buļļupē, tagad kursē uz jūras pusi. Varbūt ir vairāki plosti. Braucienu ar tiem var pasūtīt Priedainē.
Tālumā sērfotāji. Liekas, mācās manevrēt.
Ūdris tālāk netiks. Ilona ar Bārtu paies vēl gabaliņu tālāk. Tuvāk Baltajai kāpai Vārnukroga pusē.
Pamēģinājām iet arī uz jūras pusi, jo gribējās redzēt Lielupes ieteku jūrā. Diemžēl ceļš bija pārāk smilšains. Šo laukumu apbraucām pa zāli.
Lielupes ieteku jūrā redzēja tikai Ilona un Bārts. Ūdris ar Vladimiru gaidīja mežā.
Brīdi vēlāk krastmalā atrāpoja arī ziņkārīgs zalktis. Paskatījās uz Bārtu un pazuda zālē.
Atpakaļceļš uz autobusu pa citu taku. Kā te noderētu koka laipiņas! Varbūt kādreiz tādas būs… Tad varēs aizripot līdz pat Vakarbuļļu pludmalei. Vai otrādi.
Atkal esam autobusu pieturā. Pastaiga beigusies, jābrauc uz mājām. Paldies par piedalīšanos Baložu un Ūdru ģimenei, un asistentam Vladimiram! Iespējams, dosimies vēl kādā ceļojumā!
Līdzi devās un iespaidus pierakstīja Baiba Bicēna.
