Nedēļa palidoja ātri. 19. februārī piedalījāmies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā seminārā "Iekļaušana kā profesionāla prakse" un jau nākamajā dienā devāmies baudīt kultūru Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā, Kungu ielā 3.
Oij, tas tik bija izaicinājums, lai tiktu līdz turienei. Sniegs nenotīrīts, uz ietves pa vidu ceļa zīmes un miskastes, kuras Voldemārs nevar apbraukt. Kas cits atliek? Stumjamies pa braucamo daļu līdz mākslas telpai. Bet lai tiktu līdz ieejas durvīm, tad bija jāpārvar ietves apmale. Ar asistentu ok, bet vienam nu nekādi. Durvis smagas. Kad veiksmīgi tikām iekšā, tad lifts nāca kā atvieglojums un visi tikām lejā līdz garderobei.
Cilvēkiem ar redzes problēmām pakāpieni atspīd. Ekspozīcijai nebija audio gids, tāpēc nebija iespēja audioformātā iepazīt par ko ir izstāde.
Lai nokļūtu vēl mazliet zemāk lielā ekspozīcijas zālē, tad bija ļoti ērta nobrauktuve ar minimālu slīpumu. Daļa zāles ir paaugstinātā līmenī, apmēram 1 metra augstumā un tās pieejamībai bija ierīkots pacēlājs. Šeit bija aizķeršanās ar pacēlāju un visi muzeja darbinieki pēc laba laika atrisināja šo lielo nezināmo, salabojot pacēlāju.
Ir plaša, apmeklētājiem ratiņkrēslā pielāgota tualete, kurā diemžēl vietu atrada arī dažādas saimniecības preces. Pat putekļsūcējs un darbinieku apģērbs.
Izejot no mākslas telpas Voldemāram radās uzsauciens Rīgas Domei – tīriet Rīgas ielas! Tīriet tās kā pie Domes ēkas.
Informācija par muzeja pieejamību mapeirons.eu – https://ej.uz/sxrc3
Video par muzeja apmeklējumu – https://www.facebook.com/reel/1638759530464447
