2026. gada bargā ziemā A-komanda izlēma apskatīt kā ir ar pieejamību kultūrvietās, fokusējoties uz muzejiem. Janvāra beigās, pateicoties X-Taxi pielāgotajam transportam devāmies aplūkot kas notiek Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā. Pirms apmeklējuma mūsu galvenais runas vīrs Reinis visiem nosūtīja informāciju par vides pieejamību, ko atrada muzeja mājas lapā.
Esam klāt uz muzeja atvēršanas brīdi, Voldemārs nospiež zvana pogu, jo pie ieejas durvīm ir kāpnes un pēc apmēram 5-10 minūtēm mūs piefiksē un iznes pārvietojamo rampu, kas ir ļoti stāva, tāpēc Voldemārs tiek muzejā ar asistenta palīdzību. Tātad, ja vēlaties apmeklēt šo muzeju, tad atceramies, ka uz to jādodas kopā ar asistentu.
Uz pirmo stāvu tiek ar diagonālo pacēlāju. Diemžēl uz pārējiem stāviem nevar tikt, jo nav lifts. Darbinieki mums stāstīja, ka par to jau tiek domāts un tuvākajā nākotnē būs arī lifts. Turēsim pie vārda!
Visi muzeja ekspozīcijas objekti bija aiz stikliem, tāpēc cilvēki ar redzes problēmām tos nevarēja aptaustīt. Nebija arī informācija Braila rakstā. Tad nu paši Reinim un Gatim stāstījām, ko redzam, lai viņiem vismaz būtu iespaids par to, kas atrodas muzejā.
Apskatot pirmā stāva ekspozīciju, izlemjam arī doties uz pagrabstāvu, kurā esot pielāgotā tualete. Bet ak Tavu nelaimi, pacēlājs nedarbojas. Darbinieki cenšas to atdzīvināt, bet neveiksmīgi. Nošokēja viņu jautājums par to vai tiešām pacēlājs jāsataisa. It kā Voldemārs būtu vienīgais cilvēks ratiņkrēslā Latvijā. Nu ko, labi, ka mums pretim ir atbraucis X-Taxi un braucam uz ofisu, jo vismaz tur viss darbojas.
Vēl pirms tam pie muzeja Reinis, Gatis un Voldemārs intervijā paziņoja kas bija labs un slikts, apmeklējot muzeju. Cerams, ka muzeja darbinieki mūs sadzirdēja un izdarīs secinājumus.
Informācija par muzeja pieejamību mapeirons.eu https://ej.uz/wbti
Videoklips par muzeja apmeklējumu https://www.facebook.com/share/r/18XcYKyyru/
