Kā ar pieejamu vidi Saulkrastos? Tā ir gara pilsēta, un pie jūras var nokļūt daudzās vietās. Vai tiešām var? Cik tālu? Šoreiz apskatījām dažas takas apartamentu un hoteļa "Saules republika" tuvumā pie Ķīšupes.
Uz Saulkrastiem braucām ar vilcienu. Bija pasūtīts pacēlājs.
Stacijas bufetē (Pankūkotavā) no perona puses ir slieksnis, taču no uzgaidāmās telpas puses ir otra ieeja bez sliekšņa.
Aiz stacijas neliels slīpums, bet par to padomāts.
Netālu no stacijas izveidota pavisam jauna iela uz jūru – saucas Neibādes iela.
Mēs devāmies pa Alfrēda Kalniņa un Leona Paegles ielām. Šeit sākas viena no takām uz jūru. Ar apmalītēm. Taču apmalītes var būt viltīgas: ar elektrisko ratiņkrēslu tām nejauši var pārbraukt pāri!
Uz kuru pusi?
Nogiezāmies pa kreisi. Kāpā ir platforma ar soliņiem. Diemžēl taciņa, kā parasti, beidzas smiltīs – turklāt vismaz 20 cm augstu!
Netālu atrodas Ķīšupe un apartamenti/hotelis “Saules republika”. Pie tā ir vēl viena taciņa uz jūru. Taču, lai līdz tai nokļūtu, priekšā vairākas nenolīdzinātas ielu apmales pie gājēju pārejām.
Taciņa gar Ķīšupi iepriecina – vismaz šajā posmā
Ķīšupe
Skatu laukumiņš. Bet priekšā pakāpiens!
Brauksim uz otru pusi, gar Ķīšupi. Skats uz “Saules republiku”
Ceļa gals
Vēl vairāk: gals karājas gaisā!
Romantisks skats uz Ķīšupi un uz akmeņiem. Ja iekāpj smiltīs.
Braucam atpakaļ. Nē, pa šīm kāpnītēm nekāpsim, vienkārši skatāmies un apartamentiem. 
Zīmējums pie kafejnīcas
Atpakaļceļā uzmetām aci estrādei. Liekas, ka šogad tur nekas nenotiek.
Dodamies atpakaļ uz vilcienu. Palīgi ar pacēlāju jau gaida.
Vilcienā konduktore Gunāru piesprādzē…
Atpakaļ Rīgā. Pa kāpnēm uz leju…
Mūsu pastaiga Saulkrastos izskatījās apmēram tā:
