Turpinājums iepriekšējam rakstam. Pastaiga pa Piņķiem, kur labas uzbrauktuves mijas ar ļoti dīvainām un neizmantojamām.
Pēc pastaigas gar ūdenskrātuvi Gunārs vēlējās doties uz tuvāko picēriju. Tā ir ēkā pa labi. Tur ir arī frizētava un atpūtas vieta “Putukrējums”
Diemžēl Gunārs palika bez picas un putukrējuma.
Uzbrauktuvi atzinām par neizmantojamu. Par šauru.
Vīna veikalā tikt iekšā var.
Blakus Maksimā tikt iekšā nevar. Bīstami!
Dīvains ēku komplekss, kur labas uzbrauktuves…
…mijas ar pilnīgi aplamām turpat blakus!
šajā ēkā gan pareizu, gan nepareizu uzbrauktuvju bija tik daudz, ka visas bildes neliksim (bet mums tās ir). Bet te viena no sliktākajām. Pie aptiekas! Prasās pēc remonta!
Pāriesim pie pozitīvā. Turpat blakus ir vidusskola. autostāvvieta un lieliska uzbrauktuve.
Te ir pat taktilās vadlīnijas! Jā, skolā ir mācījusies neredzīga meitene.
Pie stikla durvīm marķējumi bērnu acu augstumā.
Turpinām pastaigu. šeit ir labi.
šeit nav labi.
Un te pavisam traki. Daudz tādu mazu kafejnīcinu rindā, bet divas(!) apmales un uzbrauktuvi nekur neredz.
Uzbrauktuvi atradām kādus 100 metrus tālāk (uz apvedceļa pusi). Braucam gar kafejnīciņām.
Kā tikt nost no trotuāra? Tālāk vienīgais ceļš – pa zālāju.
Netikām iekšā arī šajā kafejnīcā. Pie durvīm pakāpiens.
Bankomāta pogas Gunārs aizsniegt var, taču uzrakstus uz displeja nevar saskatīt.
Par labo: pie pieminekļa piebraukt var.
Piemiņas akmens pie baznīcas.
Topā un Elvī tikt var.
Kultūras centrā un mūzikas skolā arī var tikt. Tur iekšā esot arī pieejama tualete.
Apsekojumā devās Gunārs un Baiba.
