Daudzās skulptūras pie Mārupītes apeironieši apskatījuši jau vairākkārt, bet katru reizi ir cits maršruts, cits dalībnieku sastāvs.
Šoreiz apskati sākām no Codes ielas puses. Dalībnieki brauca ar diviem autobusiem, un paldies Rīgas domes deputātam Valdim Gavaram, kurš pirmajiem ekskursantiem parādīja ceļu līdz Igora Dobičina mājai!
Līdzīga bilde laikam jau redzēta…
Apskatījām arī koka Budu Pampāļu ielā un Ojāra Feldberga lielos akmens vārtus garo distanču skrējējiem.
Iebraukt Induļa Rankas Ulamulā traucē paliela peļķe. Izrādās, te nav ceļš, bet izbraukāts zālājs. Ko lai saka? Ja apmeklētāji ierodas no Codes ielas puses, viņi tur ies un brauks arī tad, ja ierīkos apmali. Jo tas ir taisnākais ceļš. Vajag legalizēt un labiekārtot.
Ulamulā. Vai Rīga jau gatava?
Pie mums apsveicināties pienāca suņuks.
Tālāk braucām pa zaļo veloceliņu, kas vijas gar Mārupītes krastu.
Atsevišķās vietās veloceliņš ved augšup un lejup nelielos pakalniņos, kur slīpums ir par lielu, lai parastajā ratiņkrēslā varētu uzbraukt patstāvīgi, tāpēc noteikti jābūt līdzi asistentam. Elektriskajā ratiņkrēslā šo ceļu var veikt patstāvīgi.
Atpūta
Veloceliņš zem Ulmaņa gatves pārvada.
Pie dzelzceļa uzbēruma.
Otrajā pusē ir neliels ūdenskritumiņš
Esam sasnieguši Māras dīķi! Šeit līdzās ligzdas iekārtojuši gulbju un lauču ģimenes.
Arkādijas parkā.
Apmēram trijās stundās mēs lēni un nesteidzīgi noripojām piecus kilometrus! Ar to vēl nepietika, devāmies tālāk uz Uzvaras bulvāri.
Katru parku var apskatīt atsevišķi. Jāievēro, ka Bieriņos pie Mārupītes nav nevienas tualetes. Arkādijas parkā gan redzējām nesen uzstādītās pārvietojamās WC.
