Labklājības ministrijas dati liecina, ka 2024. gadā valstī bija 215 091 pieaugušais ar dažāda veida invaliditāti. Daudzi no viņiem ikdienā joprojām sastopas ar šķēršļiem neapzinātas diskriminācijas dēļ, ko rada nepārdomāti uzņēmumu un publiskā sektora procesi, pieņēmumi un nepietiekama piekļūstamība. Kā norāda Ivars Balodis, invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes loceklis, šobrīd neapzināta diskriminācija visplašāk sastopama darba tirgū, publiskajos pakalpojumos un klientu apkalpošanā. Tiesa, problēma visticamāk ir vēl plašāka, jo daudzi cilvēki ar invaliditāti par diskriminējošu attieksmi neziņo.
Lai gan pēdējos gados piekļūstamības jautājumiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, cilvēki ar invaliditāti joprojām regulāri saskaras ar šķēršļiem. Tieši neapzināta diskriminācija ir viens no grūtāk pamanāmajiem, taču vienlaikus arī izplatītākajiem faktoriem, ierobežojot vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, pakalpojumu saņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.
Visvairāk diskriminācijas – darba vidē un pakalpojumu saņemšanā
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) ir starptautisks cilvēktiesību līgums, kura mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināties, lai personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem varētu izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, un arī Latvijas ir apņēmusies veikt tās ieviešanu. Vienlaikus Tiesībsarga 2024. gada veiktajā pētījumā “Personu ar invaliditāti viedoklis par personu ar invaliditāti situāciju Latvijā” 25 % aptaujāto diskriminējošu attieksmi izjutuši no darba devējiem, 16 % to piedzīvojuši no apkārtējās sabiedrības publiskās vietās un veikalos, 13 % – izglītības iestādēs, savukārt 12 % – veselības aprūpes iestādēs.
Pakalpojumu pieejamība nav izaicinājums tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā, piemēram, Lielbritānijas valdības 2025. gadā publicētajā pētījumā par privātā sektora pakalpojumu pieejamību secināts, ka no 61 % līdz pat 80 % cilvēku ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem pēdējā gada laikā saskārušies ar pieejamības šķēršļiem, mēģinot pirkt un izmantot preces vai pakalpojumus. Pētījuma autori secina, ka būtiska daļa šo problēmu rodas nepietiekamas izpratnes, nepārdomātu procesu un ierobežotas cilvēku ar invaliditāti iesaistes pakalpojumu izstrādē un testēšanā dēļ.
“Pieredze liecina, ka jomas, kurās problēma ir visizteiktākā, ir nodarbinātība, publiskie pakalpojumi, izglītība, veselības aprūpe, transports, digitālie pakalpojumi un klientu apkalpošana. Tajā pašā laikā, ja paraugāmies uz statistiku, cilvēki ar invaliditāti, kuri piedzīvo diskrimināciju, bieži arī nezina, kur vērsties – piemēram, Tiesībsarga pētījumā tikai 29 % respondentu norādīja, ka zina iestādi, kurā vērsties diskriminācijas aizlieguma pārkāpuma gadījumā. Tas nozīmē, ka nozīmīga daļa gadījumu vispār nenonāk statistikā un problēma, visticamāk, ir daudz nopietnāka,” uzsver Ivars Balodis, invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes loceklis.
Pieņēmumi “apklusina” reālas sarunas, radot neapzinātu diskrimināciju
Nereti pakalpojumu sniedzējs jau iepriekš pieņem lēmumu cilvēku ar invaliditāti vietā – pieņem, ka konkrētais pakalpojums viņam nebūs nepieciešams, vai viņš nevarēs to izmantot un ka tā nodrošināšana prasīs nesamērīgus resursus u. tml. Tā vietā, lai noskaidrotu cilvēka vajadzības un meklētu piemērotāko risinājumu, tiek izdarīti pieņēmumi un secinājumi, balstoties stereotipos vai nepilnīgā izpratnē par invaliditāti.
“Neapzināta diskriminācija Latvijā joprojām ir ļoti klātesoša. Tā parasti izpaužas kā pieņēmumi par cilvēka spējām vai vajadzībām, nevis kā atklāta nevēlēšanās palīdzēt vai nodrošināt pakalpojumu. Cilvēkam ar invaliditāti nemaz netiek pajautāts, kas viņam nepieciešams. Tieši šie klusie pieņēmumi rada vislielākās barjeras, jo cilvēki tiek ierobežoti vēl pirms viņiem dota iespēja pašiem pieņemt lēmumus vai paust savas vajadzības. Tāpēc atklāta saruna, vēlme uzklausīt un pielāgota pieeja ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem iekļaujošas un pieejamas vides veidošanā,” stāsta Ivars Balodis.
Viņš papildina, ka kopumā neapzināta diskriminācija pakalpojumu pieejamībā visbiežāk izpaužas trīs veidos – pieņēmumos par cilvēka spējām, nepietiekami piekļūstamā vidē, kuras uzlabošanai realitātē nekas netiek darīts, un formāli vienādā attieksmē pret visiem klientiem, kas praksē ne vienmēr nodrošina vienlīdzīgas iespējas.
Iekļaujoša vide kļūst par uzņēmumu konkurētspējas stūrakmeni, ja to izvērtē kopā ar reālajiem lietotājiem
“Apeirons” pieredze rāda, ka efektīvākie rezultāti tiek sasniegti tajās organizācijās, kas piekļūstamību un iekļaušanu neuztver kā formālu prasību izpildi, bet regulāri izvērtē ieviestos risinājumus kopā ar pašiem lietotājiem.
“Šķēršļus visbiežāk rada nevis apzināta ļaunprātība, bet gan nepietiekama izpratne par dažādām lietotāju vajadzībām un nepārdomāti procesi. Mēs katru gadu sniedzam ap 200 konsultāciju un vadam vairāk nekā 100 apmācību par piekļūstamības jautājumiem. Tas rāda, ka Latvijā uzņēmumu interese par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu aug, taču tiem joprojām vajadzīgs praktisks atbalsts. Piemēram, sadarbojoties ar Bite Latvija, paralēli darbinieku apmācībām, esam izvērtējuši pakalpojumu sniegšanas fizisko un digitālo vidi, un mūsu eksperti regulāri tiek aicināti atkārtoti izvērtēt ieviestos risinājumus, kā arī to funkcionalitāti ikdienas lietošanā,” uzsver I. Balodis.
Šāda pieeja ļauj izvairīties no formāliem un fragmentāriem risinājumiem, veidojot vidi, kas patiešām ir pieejama ikvienam. Tāpēc arī iepriekšējos gados “Apeirons” ieviesis iniciatīvu “A komanda” – tā ir cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem grupa, kuri, izmantojot slepenā pircēja metodi, sniedz iespēju uzņēmumiem praktiski pārbaudīt, vai ieviestie piekļūstamības risinājumi reāli atbilst to lietotāju vajadzībām, sniedzot arī praktiskus ieteikumus uzlabojumiem.
“Bitē piekļūstamība ir pakalpojumu kvalitātes jautājums, nevis atsevišķa iniciatīva. Sadarbība ar Apeirona A komandu palīdz mums regulāri izvērtēt klientu apkalpošanas centros un digitālajā vidē ieviestos risinājumus no dažādu lietotāju skatpunkta. Ikdienā redzam, ka jau šobrīd piekļūstamības rīki pašapkalpošanās portālā ManaBite izmantoti vairāk nekā 38 tūkstošus reižu, savukārt tīmekļvietnē bite.lv – vairāk nekā 22 tūkstošus reižu. Tas apliecina, ka pieejamības risinājumi nav nepieciešami tikai atsevišķām sabiedrības grupām, uzlabojot pakalpojumu lietošanas pieredzi plašākam cilvēku lokam,” uzsver “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas.
Mūsdienās iekļaujoša vide nav privilēģija – tas ir darba devēja standarts un konkurētspējas stūrakmens, kas veido kvalitatīvus pakalpojums un demonstrē augstu cieņu pret ikvienu cilvēku, palīdzot kā cilvēkiem ar invaliditāti, tā senioriem, vecākiem ar bērnu ratiem, cilvēkiem pēc traumām, cilvēkiem ar īslaicīgām veselības problēmām un citiem.
