Kad ar Voldemāru gājām gar Daugavu mēģinot tikt ekskursijā ar kuģīti, tad krastmalā stāvēja arī Riga Sightseeing autobuss.
Piegāju pie šofera noskaidrot vai cilvēku ratiņkrēslā uzņems autobusā. Diezgan strupa un noliedzoša atbilde tika saņemta no šofera. Kad atgriezāmies birojā, tad Voldemārs man teica, ka esot redzējis uz autobusa šo 🧑🦽zīmi. Atradu riga-tour e- pastu un uzjautāju viņiem par iespēju tikt autobusā cilvēkam ratiņkrēslā. Saņēmu atbildi:Mums ir mobilā(pārnesājamā) rampa, kura vajadzības gadījumā tiek izmantota. Jau pavisam drīz ar tādām rampām tiks aprīkoti mūsu visi autobusi, jo mēs vēlamies būt draudzīgi arī pret pasažieriem ar īpašām vajadzībām.
Tad izlēmām 9. augustā pārbaudīt vai vārdi sakrīt ar darbiem un devāmies uz Esplanādes pieturu gaidīt divstāvu sarkano autobusu lai ar to dotos stundu garā ekskursijā pa Rīgu. Un tiešām firma nemānīja un pa vidējām durvīm tika izlikta dzelzs rampa un ar manu palīdzību Voldemārs tika autobusā. Šoferis pat nepaņēma no mums naudu. Iekārtojāmies, pieregulējām austiņas lai varētu klausīties audiogidu, pārliecinājos arī vai Voldemārs pa logu kaut ko redz un ceļojums varēja sākties.
Tikām aiz Strēlnieku laukuma un dabūjām pārsēsties citā autobusā, jo sākums punkts bija šeit krastmalā. Atkal pa to pašu rampu tikām laukā no autobusa un rampa tika nodota otrā autobusa šoferim ar kura autobusu mēs turpinājām ceļu. Lai uzņemtu labāku bildi, tad uzkāpu busa otrajā stāvā. Bet pieceļoties kājās bija jāuzmanās no trolejbusa vadiem. Braucot pa krastmalu gaidīju, kad Latvijas karogs uz AB dambja atvērsies pilnībā, lai varētu to nobildēt. Panorāmas rats jau arī bija finiša taisnē. Voldemārs ik pa brīdim rādīja 👍. No Pārdaugavas atvadījāmies, braucot garām Saules akmenim un Rīgas torņu skaitītājam. Daugavas labajā krastā sūtījām sveicienus Rīgas pilij. Tad pie Latvijas Nacionālā teātra nogriezāmies un turpinājām ceļu garām Brīvības piemineklim, Latvijas Nacionālajai operai. Tad līkumojām pa Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra, Brīvības ielām, klausoties audiogida stāstus. Lieliski bija baudīt jūgendstila Rīgu no autobusa 2. stāva. Voldemārs arī nejutās apdalīts, jo varēja klausīties audiogidu, ar acīm baudīt Rīgu no cita skatu punkta.
Stunda paskrēja vēja spārniem, bet bija patīkami, ka mums izdevās tikt autobusā, dzirdēt stāstus par Rīgu un sajusties kā tūristiem. Pamēģiniet arī Jūs!
