Lai gan Latvija ir viena no Eiropas Savienības līderēm publisko digitālo pakalpojumu attīstībā, digitālā vide joprojām nav vienlīdz pieejama visiem. Vairāk nekā 222 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti un gandrīz 360 tūkstoši senioru ikdienā var saskarties ar situācijām, kad digitālos pakalpojumus nav iespējams izmantot patstāvīgi. Ja tīmekļvietni, lietotni, elektronisku dokumentu vai pakalpojuma pieteikuma formu cilvēks nevar patstāvīgi izmantot, digitalizācija var radīt gluži pretēju efektu – digitālo atstumtību.
Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” aicina pakalpojumu sniedzējus uz digitālo piekļūstamību raudzīties nevis kā uz tehnisku prasību, kas jāpārbauda projekta beigās, bet gan kā uz pakalpojuma kvalitātes sastāvdaļu, kas jāparedz jau tā izstrādes sākumā. Jo vairāk ikdienas pakalpojumu kļūst pieejami galvenokārt vai tikai digitāli, jo būtiskāk ir nodrošināt, lai tos patstāvīgi varētu izmantot iespējami plašs cilvēku loks.
“Digitalizācijas mērķim vajadzētu būt padarīt cilvēka dzīvi vienkāršāku. Taču, ja pakalpojums ir pieejams tikai digitāli un daļa sabiedrības to nevar izmantot, esam radījuši nevis iespēju, bet jaunus šķēršļus. Digitāls ne vienmēr nozīmē piekļūstams,” uzsver invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis.
Vienlaikus būtiski atcerēties, ka digitālās piekļūstamības jautājums skar ne tikai cilvēkus ar invaliditāti un seniorus, bet daudz plašāku sabiedrības daļu – arī cilvēkus ar īslaicīgiem veselības traucējumiem vai nepietiekamām digitālajām prasmēm. Arī jaunākie Eiropas Komisijas dati rāda, ka Latvija šajā jomā atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa – 2025. gadā vismaz digitālo prasmju pamatlīmenis bija 48,43 % Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar 60,40 % vidēji ES.
Šķērslis var būt pavisam neliels
Praksē problēmas bieži rada šķietami sīkumi kā poga, kuru nevar izmantot ar tastatūru, elektroniska forma, kuru ekrānlasītājs nespēj nolasīt, pārāk zems teksta kontrasts, nesaprotama navigācija, PDF dokuments, kurā nav iespējams orientēties, vai video bez subtitriem.
Taču cilvēkam, kuram konkrētais digitālais pakalpojums ir nepieciešams, šāds “sīkums” var nozīmēt, ka viņš nevar patstāvīgi iesniegt dokumentus, iegādāties biļeti, autorizēties internetbankā, saņemt valsts vai pašvaldības pakalpojumus, iepirkties vai veikt citas ikdienas darbības. Īpaši būtiski tas ir situācijās, kad līdzvērtīga iespēja pakalpojumu saņemt klātienē nav pieejama vai atrodas tālu no cilvēka dzīvesvietas.
“Fiziskajā vidē mēs diezgan labi saprotam, ko nozīmē nepieejamas durvis vai kāpnes bez alternatīvas. Digitālajā vidē šķēršļus ne vienmēr redzam tik uzskatāmi, bet cilvēkam rezultāts var būt tieši tāds pats, jo pakalpojums viņam nav pieejams. Turklāt cilvēkiem ar invaliditāti digitālais pakalpojums daudzos gadījumos ir iespēja būt patstāvīgiem un neiesaistīt ģimenes locekļus vai citus cilvēkus ikdienas jautājumu risināšanā,” skaidro Ivars Balodis.
No 2025. gada 28. jūnija Eiropas Piekļūstamības akta prasības attiecas arī uz daļu privātā sektora digitālo pakalpojumu. “Apeirons” novērojis, ka arvien vairāk uzņēmumu interesējas par digitālo piekļūstamību un meklē konsultācijas, tomēr piekļūstamība nereti joprojām tiek vērtēta tikai pēc pakalpojuma izstrādes. Tas apgrūtina un sadārdzina nepieciešamo uzlabojumu ieviešanu.
Nepietiek tikai ar automātisku pārbaudi
“Apeirons” uzsver, ka būtiska daļa no piekļūstama pakalpojuma izstrādes ir tā testēšana kopā ar cilvēkiem, kuri ikdienā izmanto ekrānlasītājus, tastatūras navigāciju un citas palīgtehnoloģijas. Automātiskie piekļūstamības pārbaudes rīki var palīdzēt atrast daļu kļūdu, taču tie nevar pilnībā aizstāt reālu lietotāju pieredzi.
Šādu pieeju “Apeirons” jau vairākus gadus izmanto sadarbībā ar uzņēmumu “Bite Latvija”, iesaistot cilvēkus ar invaliditāti uzņēmuma digitālo risinājumu izvērtēšanā. Tas ļauj problēmas identificēt un novērst jau risinājumu izstrādes procesā. Lietotāju iesaiste palīdz novērtēt ne tikai to, vai risinājums tehniski atbilst piekļūstamības prasībām, bet arī to, vai tas reāli ir ērti un saprotami lietojams ikdienā.
“Piekļūstamība ir ļoti būtisks pakalpojumu kvalitātes jautājums. Sadarbība ar “Apeirons” ļauj mums kopā ar reālajiem lietotājiem izvērtēt, kas digitālajos risinājumos strādā un kas vēl jāpilnveido. Šāda atgriezeniskā saite palīdz veidot risinājumus, kurus cilvēki patiešām var izmantot. Redzam arī, ka pēc šādām funkcijām ir pieprasījums – piekļūstamības rīki pašapkalpošanās portālā “ManaBite” izmantoti jau vairāk nekā 38 tūkstošus reižu, bet tīmekļvietnē bite.lv – vairāk nekā 22 tūkstošus reižu. Tas apliecina, ka piekļūstami digitālie risinājumi ir noderīgi daudz plašākam cilvēku lokam, ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas.
“Apeirons” aicina gan publiskā, gan privātā sektora organizācijas piekļūstamību paredzēt jau digitālo pakalpojumu izstrādes sākumā un to pārbaudē iesaistīt pašus lietotājus. Organizācija konsultē par tīmekļvietņu un digitālo pakalpojumu piekļūstamību, kā arī par piekļūstamu komunikāciju sociālajos medijos, piemēram, saprotamu saturu, attēlu aprakstiem, subtitriem un citiem risinājumiem, kas informāciju ļauj uztvert dažādiem cilvēkiem.
Piekļūstama digitālā vide vienlaikus ir ieguvums arī cilvēkiem bez invaliditātes – senioriem, cilvēkiem ar īslaicīgiem veselības traucējumiem vai ikvienam, kuram konkrētajā situācijā nepieciešams skaidrāks teksts, vienkāršāka navigācija, subtitri vai labāks krāsu kontrasts.
“Digitalizācija pati par sevi nav mērķis. Mērķis ir pakalpojums, kuru cilvēks var saņemt ērti un patstāvīgi. Ja to var izmantot tikai daļa sabiedrības, mums vēl ir darbs, ko darīt,” uzsver Ivars Balodis.
