Viena no mazākajām Rīgas apkaimēm, kurā iebrauc "Labvēlīgā tipa" apdziedātais 10.tramvajs, kur atrodas pati Bišumuiža, Bišumuižas grāvis, un kur kaut kad nākotnē paredzēts uzcelt Paralimpiskā sporta centru.
Slavenā 10.tramvaja galapunkts. Diemžēl vizināšanās ar tramvaju viensliežu platumā izpaliek, jo tramvaja vagoni ir vecie, ar augsto grīdu. Taču tepat blakus ir arī 23. autobusa pietura.
Pa Gulbju ielu braucam uz muižu.
Ceļš uz muižu. Pa labi (nav redzama) ir liela autostāvvieta)
Pie vārtiem.
Muiža.
Pie muižas ārpusē ierīkota sanākšanu vieta. Ratiņkrēslā sēžot, uz to var skatīties no augšas.
Pie muižas ir augstas kāpas. Tajās ratiņkrēslā tik nevar, bet no augšas paveras skats uz katlam līdzīgu iedobi ar sniegu dibenā.
Bišupīte jeb Bišugrāvis.
Braucam tālāk. Gulbju ielas trotuārs nebija lietojams. Augstas apmales un traucējošas notekas.
Šeit kaut kad nākotnē vajadzētu būt Paralimpiskajam sporta centram.
Izbraucām cauri paralimpiskajai teritorijai un devāmies Ziepniekkalna ielas virzienā. Kabeļa racēji netraucēja.
No Ziepniekkalna ielas puses pa Šautuves ielu mēģinājām iebraukt katlveidīgā kalna dibenā. Vēl mežā bij sniegs…
Izbraukuši apli, atgriezāmies Bauskas ielā. Desmitā tramvaja sliedes izrādījās diezgan problemātiski šķērsojamas, nobrauktuve par stāvu.
Vēlreiz tiekamies ar tramvaju.
Tālāk mēs dodamies pa Bukaišu ielu.
Te jau redzams Piena kombināts. Vēl jāpārvar nenolīdzinātā ietve, un tad būsim nonākuši pie Dienvidu tilta.
