19. februāra seminārā Dzelzceļa muzeja darbiniece ieminējās, ka A-komanda varētu aiziet apskatīt viņu muzeju. Februāra beigās X-Taxi mūs aizveda līdz Dzelzceļa muzejam un bijām gatavi iet lūkot kas ir aiz stiklotām durvīm.
Iekļūšana muzejā sākās ar smagām durvīm, bet Voldemārs ratiņkrēslā tika veiksmīgi galā ar šo pārbaudījumu. Tālāk jau pa uzbrauktuvi, kurai vienā pusē bija marga Voldemārs tika līdz kasei.
Apskatot muzeju ekspozīciju pamanījām, ka nav taktilais makets, audio gids. Gatis teica, ka tām lielajām lokomotīvēm prasījās maketi mazā izmērā, lai cilvēki ar redzes problēmām varētu kopēji saprast. Ekrānos bija redzami video, bet tajos nebija subtitri.
Varēja padarboties ar padomju laika vilcienu sarakstiem, uzvilkt dzelceļa darbinieka cepuri, iekāpt lokomotīvē, lai sajustu vēstures elpu.
Ārpusē pietrūka stāvvietas cilvēkiem ar invaliditāti kaut stāvlaukums bija liels.
Arī, lai tiktu uz otro zāli, kurā bija lokomotīves un vilciena vagoni bija uzbrauktuve ar margu vienā pusē. Daļai eksponātu bija iespēja noklausīties audio aprakstu.
Par labierīcībām bija padomāts, jo tās bija pielāgotas.
Gan lielos, gan mazos apmeklētājus izklaidēja vilciena modelīši, kuri brauca 1 reizi stundā.
Muzeja apskates beigās ieteicām muzeja darbiniekiem uzstādīt uzbrauktuvēm arī otrā pusē margu; lai neredzīgiem cilvēkiem būtu vieglāk saprast lokomotīves formas, tad vēlams lai būtu taktilie modeļi, kas nav paslēpti aiz stikla; audiogidus un subtitrus videomateriālos.
Informācija par muzeja pieejamību mapeirons.eu – https://ej.uz/jyzd
Video par muzeja apmeklējumu – https://ej.uz/b31p
