“Latvijas Alcheimera asociācija” sadarbībā ar Eiropas pieejamības resursu centru Accessible EU un nodibinājumu “Invalīdu un viņu draugu apvienība “APEIRONS”” aicina medijus, politikas veidotājus, veselības un sociālās aprūpes profesionāļus, pašvaldību pārstāvjus, NVO, kā arī ikvienu interesentu apmeklēt konferenci “Cilvēki ar demenci. Piekļūstamība, risinājumi, inovācijas. Starptautiskā pieredze”. Konference veltīta sabiedrības izpratnes veicināšanai par demenci un tam, kā praktiski uzlabot cilvēku ar demenci un viņu tuvinieku ikdienu, pārnesot starptautisko pieredzi.
Kāpēc šī konference ir aktuāla?
Demence Latvijā – strauji pieaugoša problēma, kurai nepieciešami steidzami risinājumi! Oficiāli diagnosticēto pacientu skaits Latvijā ir nepilni 5000 pacientu, taču pēc Alzheimer Europe datiem patiesais cilvēku ar demenci skaits Latvijā var būt 8x lielāks! Diagnozes noteikšana un statistika ir viens no izaicinājumiem. Papildu tiem – sabiedrībā valdošā stigma, pakalpojumu neesamība, praktiskie šķēršļi, kas liedz piekļuvi informācijai un videi.
“Bieži vien, runājot par piekļūstamību, sabiedrība vispirms iedomājas cilvēkus ratiņkrēslos, taču piekļūstamība ir daudz plašāks jēdziens. Tikpat būtiska ir kognitīvā piekļūstamība, lai informācija, pakalpojumi, preces un vide būtu saprotami arī cilvēkiem ar demenci un citiem kognitīviem traucējumiem. Piekļūstamība ir aktuāls jautājums visā Eiropā, tāpēc mums ir svarīgi mācīties no dažādu valstu pieredzes un pārņemt risinājumus, kas jau strādā praksē,” iezīmē Daina Podziņa, AccessibleEU nacionālā eksperte Latvijā.
Ko konference aktualizēs?
- piekļūstamību – kā padarīt veselības, sociālos pakalpojumus, vidi un informāciju saprotamu cilvēkiem ar demenci;
- risinājumus, inovācijas, starptautisko pieredzi, ko Latvija var pārņemt no Eiropas valstīm;
- sabiedrības izpratni, ka demence skar cilvēka cieņu un līdzdalību sabiedrībā.
“Ja cilvēki ar demenci paliek nepamanīti, tiek apdraudēta gan savlaicīga atbalsta nodrošināšana, gan pakalpojumu un piekļūstamas vides attīstība. Konference aktualizē risinājumus, inovācijas un starptautisko pieredzi, vienlaikus mudinot politikas veidotājus nodrošināt cieņpilnu un praktisku atbalstu cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem.” uzsver Zita Jēkabsone-Saulīte, “Latvijas Alcheimera asociācija” valdes priekšsēdētāja
Datums: 2026. gada 5. marts
Laiks: 9.30–15.30
Vieta: RTU Arhitektūras un dizaina institūts, Rīga, Ķīpsalas iela 6
Konference: “Cilvēki ar demenci. Piekļūstamība, risinājumi, inovācijas. Starptautiskā pieredze”
Reģistrācija: https://ej.uz/konference050326
Atbildes uz jautājumiem
| Jautājums | Atbilde |
| Kādi jauni pakalpojumi ir paredzēti Latvijā cilvēkiem ar demenci? | Latvijas Alcheimera asociācija ir iesaistijusies inovatīva sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izstrādē, kas ietvers starptautiskas pieredzes, metodoloģijas un rīku izmantošanu tieši cilvekiem ar demenci sākuma stadijā, pielietojams ari kā profilakses rīks. Jāatzīst, ka sabiedrības valdošās stigmas, situācijas neizpratnes, t.sk. kļūdainā statistikas, ka arī citu iemeslu dēļ sociālās aprūpes pakalpojumu apjoms tieši demences skartajiem cilvēkiem Latvijā ir nepietiekams. šis ir viens no asociācijas pamatuzdevumiem – sekmēt šādu pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. |
| Kāds iedaļas Demences progress, stadija. | Vienkāršoti, vērtējot no nepieciešamā aprūpes apjoma, varētu iedalīt šādi: Agrīnā – cilvēks vēl ir lielākoties patstāvīgs; Vidējā – nepieciešama regulāra palīdzība; Vēlīnā – nepieciešama pastāvīga aprūpeDažkārt speciālisti izmanto arī sīkāku iedalījumu (piemēram, 5 vai 7 pakāpes, piem., pēc Globālās kognitīvās pasliktināšanās skala – GDS jeb Reisberga skalas), bet praktiskajā sociālajā un veselības aprūpē visbiežāk lieto šo 3 stadiju modeli. |
| Kādas ir pieejas darbā ar neredzīgiem cilvēkiem ar demenci? | Jāatzīst, ka esošās vadlīnijas neietver atseviški atrunātas pieejas darbā ar neredzīgajiem cilvēkiem. Vismaz mēs savā praksē ar tādām neesam saskārušies. Izmantosim informācijas iegūšanai savu sadarbības partneru Baltijā, Skandināvijā un Eiropā pieredzi, lai aktualizetu šo jautājumu, jo īpaši, nemot vērā, ka redze vecumā arvien vairāk pasliktinās. Labprāt sadarbosimies ar cilvēkiem/ organizācijām, kas pārzin šīs iedzīvotaju grupas vajadzības un specifiku. Aicinām uz saziņu! info@uzlaboatminu.lv |
| Vai demenci var laikus pats pamanīt? Kas par to varētu liecināt, ka tā varētu būt nākotnē? | Svarīgi sekot saviem sirds un asinsvadu rādītājiem, piemēram, asinsspiedienam, holesterīnam un cukura līmenim, jo tie ietekmē smadzeņu veselību un var veicināt demences risku nākotnē. Diagnostiku un precīzu diagnozi vienmēr nosaka ārsts, taču jau mājās vai tuvinieku lokā var pamanīt agrīnus signālus. Tie var būt: aizmāršība, kas traucē ikdienas dzīvi; grūtības atrast vārdus; problēmas plānošanā vai orientēšanās nepazīstamā vidē; grūtības pieņemt lēmumus vai organizēt vienkāršus darbus. Ja šādas izmaiņas parādās bieži, ir vērts konsultēties ar ārstu – jo savlaicīga atpazīšana palīdz iegūt vairāk iespēju saglabāt dzīves kvalitāti, izmantot profilakses programmas un saņemt atbalstu gan pašam, gan tuviniekiem. |
| Kādas ir agrīnās demences pazīmes? | Agrīnas demences pazīmes var būt smalkas un bieži sākumā tās var pamanīt tikai tuvinieki vai pats cilvēks. Viennozīmīgi, tas ir pamats, lai runātu ar ārstu. Ārsti uzsver, ka svarīgi vērot izmaiņas ikdienā – piemēram, biežāku aizmāršību, grūtības atrast vārdus, apjukumu nepazīstamā vietā, grūtības plānot vai organizēt vienkāršus darbus, kā arī interesēs un ieradumos notiekošas pārmaiņas. . Saruna ar ārstu palīdz noskaidrot, kas notiek, un kā savlaicīgi saņemt atbalstu sev un tuviniekiem. |
| Kaa atpaziit demenci no Alcgeimera agraa periodaa? | Demence nav viena konkrēta slimība – tas ir kopējs nosaukums stāvoklim, kad pakāpeniski pasliktinās atmiņa, domāšana, orientēšanās un spēja veikt ikdienas darbības. To var izraisīt dažādas slimības. Alcheimera slimība ir visbiežākais demences cēlonis. Aptuveni 60–70% gadījumu demenci izraisa tieši Alcheimera slimība. Tāpēc cilvēki bieži lieto šos vārdus kā sinonīmus, lai gan tie nav pilnīgi viens un tas pats. Vienkārši skaidrojot – demence ir “jumta nosaukums” simptomiem, bet Alcheimera slimība ir konkrēta slimība, kas šos simptomus visbiežāk izraisa. Līdzīgi kā “drudzis” ir simptoms, bet tam var būt dažādi cēloņi. Alcheimera slimības gadījumā smadzenēs pakāpeniski notiek izmaiņas, kas vispirms ietekmē atmiņu, vēlāk arī valodu, spriestspēju un uzvedību. |
| Galvenokārt interesē, kā pārliecināt senioru veikt veselības pārbaudi, lai diagnosticētu iespējamo demenci. Arī, vai ir kādas psiholoģiskās palīdzības grupas tuviniekiem, kas aprūpē cilvēkus ar demenci. | Jūsu jautājuma atbilde vienā vārdā ir – mazināt bailes! Sabiedrībā valda uzskats, starp citu, kā daudzu citu slimību gadījumā, ka labāk nezināt, jo tapat jau palīdzet nevar. Pasaule un Eiropā uz šo problēmu skatās drošākām acīm. Viņi drošāk lieto vārdu demence, nevis kognitīvie traucējumi, drošak veic diagnostiku, jo apzinās, ka sākuma stadijā demencei ir rīku un iespēju loks, ar kuru palīdzību slimības attīstību var attālināt. Viens no variantiem ir rādīt šos piemērus, skaidrot situāciju, mazinat bailes. Šobrīd Latvijas Alcheimera asociācija, kas veido Demences resursu centru, ir ieplānojusi šāda rīka, kas sniegtu psiholoģisku palīdzību tuviniekiem, kas aprūpē cilveku ar demenci, esamību. Asociācija ir iekļavusies sociālajā tīklā Facebook esošajā demences tuvinieku atbalsta grupā. |
| Vēlos uzzināt, kā vairāk atbalstīt cilvēkus ar demenci, kādas nodarbības būtu vislabākās | Jūsu jautājuma atbilde vienā vārdā ir – mazināt bailes! Sabiedrībā valda uzskats, starp citu, kā daudzu citu slimību gadījumā, ka labāk nezināt, neko nedarīt, jo tapat jau palīdzet nevar. Pasaule un Eiropā uz šo problēmu skatās drošākām acīm. Viņi drošāk lieto vārdu demence, nevis kognitīvie traucējumi, drošak veic diagnostiku, jo apzinās, ka sākuma stadijā demencei ir rīku un iespēju loks, ar kuru palīdzību slimības attīstību var attālināt. Viens no variantiem ir rādīt šos piemērus, skaidrot situāciju, mazinat bailes. Šobrīd Latvijas Alcheimera asociācija ir iesaistijusies inovatīva sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izstrādē, kas ietvers starptautiskas pieredzes, metodoloģijas un rīku izmantošanu tieši cilvekiem ar demenci sākuma stadijā, pielietojams ari kā profilakses rīks. Jāatzīst, ka sabiedrības valdošās stigmas, situācijas neizpratnes, t.sk. kļūdainā statistikas, kā arī citu iemeslu dēļ sociālās aprūpes pakalpojumu apjoms tieši demences skartajiem cilvēkiem Latvijā ir nepietiekams. šis ir viens no asociācijas pamatuzdevumiem – sekmēt šādu pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. |
| Kā konference praktiski nodrošina cilvēku ar demensi iekļaušanu, ne tikai kā “gadījumus” pieminot. | Iespējams, ka jautājuma būtību neizpratām pilnīgi precīzi, bet, runājot par konferenci, tā ļaus cilvēku ar demenci pieredzi iepazīt caur viņu aprūpētājiem. Speciālisti, kas strādā ar cilvēkiem ikdienā, dalās stāstos par to, kā tiek sniegts atbalsts, kā risināt problēmas un kā saglabāt cilvēka pašcieņu un dzīves kvalitāti. Pie tam, ši būs konference, kurā praktiķi no Lietuvas un Igaunijas dalīsies savā pieredzē. Tā auditorija ne tikai dzird teoriju vai piemērus no grāmatām, bet redz īstu, dzīvē pārbaudītu pieredzi. Tas palīdz saprast, kā cilvēki ar demenci dzīvo katru dienu, kādas ir viņu vajadzības un kā ikdienas atbalsts var patiešām mainīt viņu dzīvi. Ceram, ka konference būs arī papildu solis, sabiedrības un politiķu iesaistē šī jautājuma risināšanai. |
| Kādas atbalsta programmas varētu ieviest neformālajiem aprūpētājiem. | Atbalstot aprūpētāju, mēs palīdzam arī cilvēkam ar demenci un ļaujam viņam ilgāk palikt mājās. Aprūpētāji bieži ir noguruši, nesaprot, kur meklēt padomu vai vienkārši izjūt satraukumu. LAA varētu piedāvāt īsas, praktiskas nodarbības – kā sarunāties ar cilvēku ar demenci, kā organizēt dienu vai māju drošu un ērtu. Ļoti noderīgas ir atbalsta grupas, kur var aprunāties ar citiem, dalīties pieredzē un just, ka neesi viens. Reizēm vajag vienkārši nelielu atpūtu – stundu vai divas, vai dienu, lai atjaunotu spēkus, zinot, ka tuvinieks ir drošībā. Mums ir zināmas idejas un iestrādnes, kuras labprāt īstenotu šaja virzienā. Varbūt varam sazinaties? info@uzlaboatminu.lv |
