9.jūnija jubilārs: septiņu paralimpisko medaļu ieguvējs Aigars Apinis
Aigars Apinis: «Latvijas Televīzija translēs paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremoniju, arī labāko atlētu startus parādīs, un arī tas būs liels ieguldījums paralimpiskās kustības attīstībai un citu cilvēku iedvesmai kā apliecinājums tam, ka cilvēks, nokļuvis grūtā situācijā, var ar sevi sadzīvot un vēl būt noderīgs sabiedrībai.»
«Viss tiek pakārtots spēlēm Rio, jo gatavojos nopietni,» apgalvo septiņu paralimpisko medaļu ieguvējs un šīs dienas gaviļnieks Aigars Apinis (43). Ja kāds viņu atcerēsies un apsveiks, par to būs priecīgs, bet šajā dienā iederīgo ballīti viņš nolēmis pārcelt uz brīvajām dienām ap Jāņiem, jo pašlaik to nevarot un arī negribot atļauties.

Jau pirmdien Aigars Apinis atkal dosies uz sporta nometni. Sējas novada sporta kompleksā netālu no Murjāņiem viņš trenējas jau desmit gadus un atzīst, ka tā esot ļoti laba vieta, lai koncentrētos galvenajam mērķim. «Tur ir laba vide, visapkārt zaļa pļava un nekādu vilinājumu tuvumā,» viņš pasmaida. To sakot, viņš nedomājot par trakulīgiem gājieniem, jo tādus nemaz nevar atļauties. «Tituli uzliek pienākumus. Katrs cilvēks, kas kaut ko sasniedzis, zina, ka nedrīkst darīt muļķības, jo savu tēlu var ļoti ātri sagraut,» uzskata Aigars Apinis.

Pēc sporta nometnes viņš nolēmis paņemt dažas brīvas dienas, lai tieši ap Jāņiem kopā ar draudzeni Ingunu izmestu līkumu ārpus Latvijas. Abi nolēmuši doties īsā ceļojumā uz Kuršu kāpām, pa ceļam apskatīt Palangu, Dzintara muzeju, arī delfināriju. «Tad būs ne tikai fiziska, bet arī emocionāla atpūta. Turklāt parasti Jāņos laiks Latvijā ir padraņķīgs. Un Līgo vakarā parasti ir gaļas cepšana, pasēdēšana pie ugunskura un padziedāšana, bet nākamajā dienā jāēd atkal. Labāk, lai nav ikdienišķā rutīna. Kuršu kāpās nav daudz cilvēku, nav lielu veikalu, nav lielas transporta plūsmas, tur ir kaut kas no pirmatnējā,» saka trīskārtējais paralimpiskais čempions. Vienlaikus viņš atzīst, ka ir ļoti svarīgi ceļojumu plānot laikus, lai būtu, kur palikt pa nakti, jo ne visas vietas ir pielāgotas cilvēkiem ratiņkrēslos. Aigars Apinis: «Arī cilvēki ratiņkrēslos ceļo. Daži uzņēmēji par to domā, gan ierīkojot viesnīcas, gan arī par tādām iespējām publiski informējot, bet daudzviet cilvēki ratiņkrēslos pat netiek līdz durvīm. Vienmēr ir izeja - nakšņot teltīs vai mašīnā, bet es to šobrīd nevaru atļauties - man jādomā, lai nedabūtu kādu traumu vai pat niecīgu saaukstēšanos. Esmu pieredzējis sportists.»

Šogad garām ies vēl viena ballīte - vārda diena, jo tieši tajā - 31. augustā - Latvijas paralimpiskā komanda dosies uz spēlēm Rio. Aigars jau izlēmis upurēt spēļu atklāšanas ceremoniju, jo nākamajā dienā viņam ir jāsāk sacensības diska mešanas disciplīnā. «Būšu pirmais no mūsu delegācijas, kas sāks startus. Par zelta medaļu es nerunāju, es cīnīšos par godalgotu vietu, tad jau redzēs - kuru. Ceru, ka man izdosies uzlikt augstu latiņu un dot labu iedvesmu pārējiem komandas dalībniekiem,» atzīst Aigars Apinis. Visas šogad nenosvinētās ballītes tiks kompensētas pēc atgriešanās no Rio, proti, visticamāk, tad tiks sarīkota viena, lai varētu mierīgi pabūt kopā ar tuvajiem cilvēkiem. «Laiks iet uz priekšu lieliem soļiem, nav īpaši laika izklaidēties, turklāt bez darba un kreņķiem nekas nenotiek. Un tas labi. Jo tas mudina cilvēkus pašiem būt aktīviem, darboties. Galvenais, lai veselība turas, pārējo var izdarīt ar savām rokām.».

Līga Rušeniece, NRA 9.06.2016.


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *