Kamēr vēl atvasara un Dieviņš mūs lutina ar labu laiku, tad abi ar Gunāru devāmies uz Zemgales pilsētu Bērzes krastos - Dobeli.
Šoreiz veiksmīgi tikām autobusā un laicīgi izbraucām. Gunārs priekš manis bija paņēmis līdzi grāmatas un vienu no tām ar interesi jau sāku lasīt. Pirms brauciena mums apsekošanas plānu jau bija sastādījusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova. Tas bija ļoti patīkami no viņas puses. Un Dobelē mums bija lieliska gide – Dobeles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Nadežda Čerpaka.
Pirmais “pārsteigums” mums bija pa ceļam uz Dobeles pilsdrupām. Krišjāņa Valdemāra ielā nebija nobrauktuves no ietvēm un Gunāram bija jābrauc pa braucamo daļu. Nonākot uz Brīvības ielu viss bija kārtībā. Pirms pilsdrupām nobildēju pieminekli Latvijas brīvības cīnītājiem. Uz pieminekļa pamatnes ir izkalti dzejnieka Leonīda Breikša dzejas vārdi:”No zemes šīs mēs izauguši esam. Par zemi šo mums galvas jānoliek.” Turpat blakus bija piemineklis zemgaļu aiziešanai no Dobeles. Akmenī ir šādi vārdi iecirsti “Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi.” un “Mēs svešā malā ejam, bet sirds mums paliek te.” Uz šīs vēsturiskās nots mēs tālāk devāmies apskatīt Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas. Ļoti pozitīvs piemērs vides pieejamībai. Patīkami, ka garderobē drēbju pakaramais ir tāds, lai arī cilvēki ratiņkrēslos varētu pakārt savas drēbes. Tā kā uz 2. stāvu ved kāpnes, tad jau tiek veidots projekts par interaktīvu ekskursiju lai cilvēki ar kustību traucējumiem varētu redzēt kas notiek 2. stāvā. Cilvēkiem ar invaliditāti nav speciālas stāvvietas pie pilsdrupām, bet ir iespēja iebraukt pilsdrupu teritorijā un tad no auto var doties apskatīt pili. Pilī ir pielāgota tualete, pacēlājs, uz margām Braila rakstā info par konkrēto stāvu un ir arī norādes. Suņi-pavadoņi muzejā ir atļauti. Paldies Dobeles novada muzeja direktorei Baibai un muzeja darbiniecei Kitijai par vērtīgo ekskursiju.
Ieejas maksa pilī: pieaugušajiem – 5.00 €; skolēniem, studentiem, pensionāriem, personām ar 3. grupas invaliditāti – 3.00 €; pirmsskolas vecuma bērniem, cilvēkiem ar1. un 2. grupas invaliditāti un to pavadonim, ārzemju tūristiem ar invaliditāti ieeja bez maksas.
Pēc tam mēs devāmies uz Dobeles mūzikas skolu, kura savu pašreizējo (pirms pārbūves) izskatu ieguva 1937. gadā. Tajā pašā gadā skolai pasniedza Kārļa Ulmaņa dāvanu – griestu lustru. 2018. gadā tika rekonstruēta ēkas vecā daļa un renovēta, uzcelta moderna akustiskā koncertzāle “Zinta”, foajē un klašu telpas. Pie skolas ir apzīmēta autostāvvieta, namā pielāgota tualete, liftā skan audioinfo par konkrēto stāvu, sliekšņu nav. Koncertzālē cilvēki ratiņkrēslos sēž pirmajās rindā sānos.
Tad dodamies pāri tirgus laukumam uz bibliotēku, kura virsmu klāj bruģītis. Bibliotēkā arī bija lifts, pielāgota tualete, specializēts datortehnikas komplekts cilvēkiem ar redzes traucējumiem – telelupa Topaz. Bibliotēka sadarbībā ar neredzīgo bibliotēku piedāvā audio grāmatas cilvēkiem ar lasīšanas traucējumiem, un izsniedz audio iekārtas lasītājam uz mājām. Kā arī te vecākā bibliotekāra amata pienākumus veic darbinieks ar runas traucējumiem, kas veiksmīgi ir integrējusies bibliotēkas darbā. Bibliotēka 2009. gadā saņēma balvu kā labākais vides pieejamības objekts. Paldies par jauko ekskursiju vadītājai Lanai.
Vēlāk devāmies pieņemšanā pie pilsētas novada domes priekšsēdētāja Ivara Gorska. Pie domes bija apzīmēta autostāvvieta, bet pašā ēkā nebija lifta un pielāgotas tualetes. Ir uz ko tiekties! Priekšsēdētājs domes darbiniekiem rekomendē vairāk staigāt ar kājām vai braukt ar riteni lai novērtētu vides pieejamību pilsētā. Mums bija ļoti jauka saruna, kurā ar Gunāru izstāstījām savu redzējumu kur ko vajag pielabot. Paldies, ka mūs uzklausīja un apsolīja risinājumu.
Tālāk jau devāmies pusdienot uz Top! veikalā esošo kafejnīcu Karavāna. Piekļūstamība bija ideāla, vienīgi nebija pielāgotas tualetes.
Tad mūsu ceļš veda uz slimnīcu. Nē, nē. Ne jau, lai ārstētos. Apskatījām kā tur ar vides pieejamību. Slimnīcā bija pielāgotas tualetes vairākos stāvos, lifts, uzbrauktuve, bija norādes, kur atrodas tualete cilvēkiem ar invaliditāti, pēc 2 gadiem plānots nomainīt liftu. Rūpējoties par vides pieejamību uz palātu un kabinetu numuriem ir uzraksti Braila rakstā, gar koridoru sienām internajā blokā nostiprināti gari roku balsti. Paldies mūsu slimnīcas gidei Silvijai. Pie slimnīcas bija apzīmēta autostāvvieta.
Netālu no Dobeles pilsdrupām atrodas pilsētas rekreācijas teritorija. Tā ir ainaviska pastaigu vieta ar vides pieejamības risinājumiem, kā arī ar aprīkotu publisko tualeti cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Šeit mēs atvadījāmies no mūsu patīkamās sarunu biedrenes un gides Nadeždas un devāmies atpakaļ uz autoostu.
Autoostā Gunārs netika iekšā apmales dēļ, kura bija pie ieejas durvīm. Es tad devos iekšā, nopirku biļetes atpakaļceļam, novērtēju pielāgoto tualeti. Atslēgu bija jāprasa autoostas kasierei.
Secinājumi no mūsu puses, ka uz ietvēm ir nepieciešamas vadlīnijas; taktilo bruģi pie gājēju pārejām; Krišjāņa Valdemāra ielā nepieciešamas nobrauktuves; autoostā mazu uzbrauktuvi, lai ar elektrisko ratiņkrēslu var tikt ēkā un nopirkt biļeti; pāri lietusūdeņu renēm uz ietvēm vajag uzstādīt dzelzs režģi, lai var ērti tām tikt pāri. Kopumā novērtējām ar plus zīmi vides pieejamību Dobeles pilsētā un noteikti iesakām Jums apmeklēt šo pilsētu pie Bērzes upes. Šeit ir ko redzēt. Liels Paldies Elvīrai un Nadeždai par lielisko piedāvājumu apmeklēt Dobeli un paskatīties uz pilsētu ne jau ar parasta tūrista acīm. Piedāvājam ieskatīties fotogrāfijās kā mums gāja.
