Diplomus 15.februārī saņems pirmie 12 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kopējās bakalaura profesionālo studiju programmas "Medicīnas inženierija un fizika" absolventi.

2017. gada 29. martā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste iesniedza Eiropas Savienībai vēstuli par ES Līguma 50. panta „iedarbināšanu”. Proti – par Apvienotās Karalistes nodomu izstāties no ES. No tā brīža uzsākta divu gadu laika atskaite un sarunas par izstāšanās procesu un noteikumiem. Ja vien Apvienotā Karaliste nelūgs termiņa pagarinājumu un 27 ES dalībvalstis to vienbalsīgi Eiropadomē neatbalstīs, tad no 2019. gada 30. marta Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES.

Lai nodrošinātu operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir veicis mobilās lietotnes “Mana drošība” pilnveidi.

Tikšanās ar šī stāsta varoni notika benzīntankā. Ārā bija saulains, silts laiks, uzreiz pēc Apeirons Stāsti komandas ierašanās, pie benzīntanka Purvciemā piestāja arī pelēcīgi zils Ford busiņš. Mikus izkāpa ārā un uzreiz devās apraudzīt savus darbiniekus. Tikai pēc tam nāca aprunāties ar mums. Šoreiz stāsts ir par Miku, kurš ir būvdarbu vadītājs, tēvs savām meitām un vienkārši interesants cilvēks.

Katru rītu birojā noskan izteiksmīgs „Labrīt!”, tad tas pats tiek sacīts katram atsevišķi, pievienojot arī rokas spiedienu. Apstaigājis visus kolēģus, Aigars ķeras klāt kārtējai skiču, projektu un e-pastu kaudzei. Viņš ir Latvijā vienīgais vides pieejamības eksperts ar atbilstošām zināšanām un sertifikāciju. Savu arodu Aigars apguvis ne vien semināros, bet arī praktiski katru dienu. Jau kopš deviņdesmito gadu sākuma Aigars pārvietojas ratiņkrēslā. Lai arī sākumā viņš ļoti centies nostāties uz savām kājām, pēc kāda laika nācies saprast: „tie rati tagad ir un jādomā, kā tālāk dzīvot”.

Katru rītu birojā noskan izteiksmīgs „Labrīt!”, tad tas pats tiek sacīts katram atsevišķi, pievienojot arī rokas spiedienu. Apstaigājis visus kolēģus, Aigars ķeras klāt kārtējai skiču, projektu un e-pastu kaudzei. Viņš ir Latvijā vienīgais vides pieejamības eksperts ar atbilstošām zināšanām un sertifikāciju. Savu arodu Aigars apguvis ne vien semināros, bet arī praktiski katru dienu. Jau kopš deviņdesmito gadu sākuma Aigars pārvietojas ratiņkrēslā. Lai arī sākumā viņš ļoti centies nostāties uz savām kājām, pēc kāda laika nācies saprast: „tie rati tagad ir un jādomā, kā tālāk dzīvot”.

Kad zvanījām mūsu stāsta varonim par iespējamo tikšanos, sākumā gan Pēteris uzdeva daudz jautājumu par to, kādēļ vēlamies interviju tieši ar viņu. Lai arī šķietami negribīgi, tomēr viņš piekrita sarunai ar mums. Kā atzina tikšanās laikā, šī viņam ir lieliska iespēja izrauties no ikdienas darbiem un kaut ko pamainīt. Kad ieradāmies Strazdumuižas neredzīgo ciematā, mums pretī nāca smaidošs kungs. Gan viņa sejas izteiksme, gan runas stils, gan arī balss tembrs lika domāt, ka mūsu saruna būs ar kādu dzīves gudru, intelektuālu un ļoti optimistiski noskaņotu cilvēku. Visas prognozes izrādījās patiesas.

Uzzinājām, ka ir meitene Anna, kurai konstatēta bērnu cerebrālā trieka, taču, pateicoties dažādiem iemesliem, Anna ar slimību sadzīvo veiksmīgāk, kā citi jaunieši ar līdzīgu diagnozi. Ieradāmies pie Annas mājās Purvciemā. Visai omulīga privātmāja. Annas mamma sagaidīja mūs ar biezpiena pankūkām un kafiju.

Pavasarīgi saulaina pēcpusdiena aizved Apeirona komandu Madonas novada virzienā. Ļaudonas pagastā satiekam Dauģu ģimeni- Ingunu ar dēliem Raivo un Elvi. Dvīņubrāļi slimo ar bērnu cerebrālo trieku. „Dievs uzliek tādu nastu kādu var panest, bet vai tāda tiešām ir mana nasta? Darbosimies cik varēsim, galvenais ir neapstāties!”, noteic dēlu mamma Inguna.

Stāstu par Arvīdu ir grūti iesākt. Ne jau tādēļ, ka viņš ir citāds kā daudzi, bet gan tādēļ, ka 27 gadus vecajam ogrēnietim ir izdevies mūs apburt. Tik ļoti pārņemt savā varā, ka grūti likt vārdus uz papīra, jo šeit nav jārunā par faktiem, bet gan emocijām, kuras bieži nepakļaujas valodas ierobežojumiem.