Kārtējā vasarīgajā dienā bija jau sarunāts, ka 7. augustā ar Apeirons kolēģiem, brīvprātīgajiem un valsts nekustamie īpašumi darbiniekiem dosimies apsekot Saeimu.
Devāmies iekšā no Jēkaba ielas puses, jo ar mums kopā šo ēku apsekot arī vēlējās Voldemārs un Raimonds. Pa uzbrauktuvi bez palīdzības viņi ratiņkrēslos varēja tikt līdz durvīm mierīgi.
Tālāk jau ar ratiņkrēslu pacēlāju tikām līdz policijas postenim, kur uzrādot ID kartes visi saņēmām viesu caurlaides. Tālāk mums pievienojās Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja vietniece Dana Naunikas, kura stāstīja par nama un pārējo zāļu vēsturi. Cilvēki ratiņkrēslos starp stāviem varēja pārvietoties ar liftu un atsevišķos liftos skanēja audioinformācija par stāvu, kurā lifts atrodas. Lifta vadības pogas bija aprīkotas ar informāciju Braila rakstā.
Saeimas nams tika uzbūvēts 1863.-1867. gadā pēc baltvācu arhitekta Roberta Pflūga un latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta. Astoņdesmito gadu sākumā tika izveidota jauna telpa, kurā pašlaik iekārtota Balsošanas zāle. Šajā zālē deputāti ar vēlēšanu zīmēm balso, piemēram, vēlējot Valsts prezidentu un Saeimas Prezidiju. Zāli rotā unikāli mākslas darbi – glezna “Tautas veidots Latvijas karogs” un „Karā”. ‘Staro Rīga” laikā ikviens interesents audeklā ierakstīja savu vārdu un kopā izveidoja šo Latvijas karogu. Zālē arī atradās starpkaru perioda Saeimas Prezidija oriģinālais krēsls.
Tālāk jau devāmies uz Sēžu zāli. Zālē bija redzamas plāksnes ar Satversmes pirmo divu pantu tekstiem, kuri ikvienam atgādina, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Savu pašreizējo izskatu ar sēdvietu izvietojumu amfiteātra formā Sēžu zāles deputātu sektors ieguva 1998. gadā. Pamanījām arī kur sēž Latvijas prezidents, atrodoties šajā zālē. Šeit arī mēs uzturējāmies ilgāk. Daudz fotogrāfēts šeit tika un uzdoti arī jautājumi. Apmierinājuši ziņkāri devāmies tālāk. Patīkami, ka gaiteņos nebija grīdas līmeņa atšķirības.
Tad sasniedzām neogotikas stila Sarkano zāli. Kādreiz šo zāli izmantoja kā ēdamzāli un izrādās, ka no sava sākotnējā izskata zaudējusi visvairāk tieši šī zāle. Agrākā ozolkoka kamīna vietā šobrīd šeit atrodas Austras koka formā darinātais svečturis, kuru vainago Latvijas deviņpadsmit vēsturisko apriņķu ģerboņi. Sveces tajā iededz divas reizes gadā – svinot valsts dzimšanas dienu 18. novembrī un neatkarības atjaunošanu 4. maijā.
Pēc tam jau ātrākā tempā apskatījām Kamīnzāli, Viesu, Brūno un Zaļo zāli.
Nu ja jau apsekojam, tad arī pārbaudījām labierīcības un Apeirons vides pieejamības eksperts Jurģis konstatēja, ka rokturi pie poda esot par augstu.
Pēc Saeimas nama apsekošanas pa bruģēto celiņu devāmies vēl apskatīt Saeimas komisiju namu, kurā apskatījām Baltiešu zāli, kura savu nosaukumu ieguvusi par godu Baltijas Asamblejas dibināšanas 25. gadadienai.
Arī Saeimas komisiju ēkā pārvietoties varēja brīvi, bija pieejams lifts, kurš audioformātā paziņo par stāvu, kurā atrodaties. Uz margām Braila rakstā bija info par konkrēto stāvu. Labierīcības bija pielāgotas.
Ja vēlaties apmeklēt Saeimas namu, tad ekskursijas var pieteikt, zvanot pa tālruni 67087380 vai 67087483 vai rakstot uz e-pastu – ekskursijas@saeima.lv
