Nokļūt līdz muzejam varēja pa Vecrīgas bruģi, kas cilvēkiem ratiņkrēslā sagādā problēmas. Sabildējāmies pie rokkafejnīcas ģitāras, kura kādreiz atradās Liepājā un devāmies uz muzeju.
Ēkai ir četri stāvi un pagrabstāvs. Pie ārdurvīm ir informācija ar telefona numuru, lai izsauktu muzeja darbinieku palīdzēt. Lai tiktu iekšā, tad muzeja darbinieks iznes pārvietojamo pandusu. Ar asistenta palīdzību cilvēki ratiņkrēslā tiek muzejā.
Mūs apkalpoja laipni muzeja darbinieki. Ekspozīcijas vestibilā pie informācijas stenda bija pieejamas pārnēsājamās indukcijas cilpas audiogidiem. Mūs 3 stundu garumā ar muzeja ekspozīciju “Prokrastinācija un Radīšana” iepazīstinaja Liena Šmukste. Ļoti jauka un zinoša gide, kura arī atbild par vides pieejamību.
Voldemāram bija viegli arī pakārt savas virsdrēbes, jo ģērbtuvē bija zemais pakarināmais stienis cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pielāgotas tualetes bija pieejamas pirmajā un ceturtajā stāvā.
Uz visām ekspozīciju zālēm varēja tikt ar liftu. Lifta pogās ir Braila raksts un par stāviem ziņoja autoinformators.
Uz muzeja trepju margām ir norāde par stāvu kurā atrodies Braila rakstā. Tiek piedāvātas ekskursijas ar zīmju valodas tulkojumu. Muzejs ir atvērts arī suņiem-pavadoņiem. Gatis atzina, ka šis patreiz ir vislabākais un visinteresantākais muzejs, kuru viņš ir apmeklējis. Reinis atzina, ka muzejs ir kā grāmata no apakšas līdz augšai, prologs, epilogs. Pagaidām top maketi, taktilās kartes, Braila raksts pašiem eksponātiem.
Iesakām ikvienam atnākt, iedvesmoties un radīt!
Informācija par muzeja pieejamību mapeirons.eu – https://ej.uz/srffn
Video par muzeja apmeklējumu – https://ej.uz/h3ba4