Statistikas pārvaldes “Eurostat” 2025. gada datos 41 % Latvijas iedzīvotāju norādījuši uz smagiem un ilgstošiem funkcionāliem ierobežojumiem ikdienas aktivitātēs, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Vienlaikus pakalpojumu piekļūstamība Latvijā soli pa solim uzlabojas, taču progress ir nevienmērīgs, jo saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu “State of the Digital Decade 2025” esam čempioni digitālo publisko pakalpojumu ieviešanas jomā, tomēr praksē redzams, ka liela daļa no tiem nav piekļūstami. Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis uzsver, ka cilvēku ar funkcionāliem ierobežojumiem skaits tikai palielināsies. Turklāt, lai gan privātajam sektoram šobrīd piekļūstamības risinājumu ieviešanā veicas labāk nekā valsts un pašvaldības iestādēm, iztrūkst sadarbības ar cilvēkiem ar invaliditāti, kuri šos pakalpojumus izmantos.
Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes un Labklājības ministrijas datiem, 2024. gada beigās Latvijā bija reģistrētas aptuveni 221 353 personas ar invaliditāti. Tas ir apmēram 11,9 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem skaits augs
Vienlaikus piekļūstamības jautājums skar daudz plašāku sabiedrības daļu, jo sabiedrībai novecojot, arvien vairāk darbinieku saskaras ar funkcionāliem ierobežojumiem. Kā liecina Labklājības ministrijas dati par 2024. gadu, vairāk nekā 20 % nodarbināto pēc 40 gadu vecuma ir kāda hroniska saslimšana, tādējādi piekļūstamību padarot par būtisku darba vides un pakalpojumu pieejamības jautājumu plašākā mērogā.
“Sabiedrība noveco, cilvēki darba tirgū paliek arvien ilgāk, un līdz ar to pieaug arī dažādu funkcionālo ierobežojumu īpatsvars. Tas nozīmē, ka piekļūstamībai tuvākajos gados no sociālās atbildības iniciatīvas jākļūst par normālu pakalpojumu pieejamības un darba vides standartu. Jo agrāk uzņēmumi un iestādes to apzināsies, jo vieglāk būs pielāgoties gan sabiedrības vajadzībām, gan Eiropas prasībām,” uzsver Ivars Balodis, invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes loceklis.
“Lete zoda augstumā” jeb Latvijā aizvien dominē formāla prasību izpildīšana
Lielākie izaicinājumi gan publiskajā, gan privātajā sektorā joprojām ir līdzīgi. Risinājumi joprojām tiek ieviesti formāli, balstoties normatīvos, nevis reālajās vajadzībās. Piemēram, uzbrauktuves vai pacēlāji var būt paredzēti tikai ratiņkrēsliem, ignorējot to, ka daudzi cilvēki ar kustību traucējumiem izmanto kruķus vai citus palīglīdzekļus. Tā rezultātā veidojas situācijas, kur piekļuve teorētiski ir nodrošināta, taču ne visi to var izmantot.
“Praksē redzam, ka šķērslis bieži ir vide, kas nav pietiekami pielāgota, lai cilvēks varētu patstāvīgi strādāt vai saņemt pakalpojumus klātienē, nevis cilvēka spēja strādāt vai aiziet uz pakalpojuma saņemšanas vietu. Piemēram, darbinieks nevar patstāvīgi izmantot virtuvi un pagatavot kafiju, piekļūt labierīcībām vai izmantot tās u. tml. Līdzīga situācija vērojama arī klientu apkalpošanā, kur cilvēks var iekļūt telpā, taču viņu apkalpo pie pārāk augstas letes vai bez atbilstoša saziņas risinājuma, piemēram, dzirdes traucējumu gadījumā. Ja nav padomāts par piekļūstamību, sākot no galda augstuma līdz pat evakuācijai no augstākiem ēkas stāviem, tā ir reāla barjera, kāpēc cilvēks nevar pilnvērtīgi iekļauties darba vidē vai cieņpilni saņemt pakalpojumu,” skaidro Ivars Balodis.
Viņš papildina, ka risinājumu ieviešanā bieži vien šķērslis ir prioritātes un zināšanu trūkums, nevis finanses. Tāpat cilvēki bez saskares ar invaliditāti nereti nemaz nepamana nepieciešamos uzlabojumus vai uzskata tās par pārspīlētām un neīstām problēmām. Savukārt būtiskākais priekšnoteikums veiksmīgai piekļūstamības risinājumu ieviešanai ir cieša sadarbība ar pašiem cilvēkiem ar invaliditāti un to pārstāvētajām organizācijām, tāpēc arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu piekļūstamības risinājumu izstrādē ir jāiesaista cilvēkus ar invaliditātēm, lai vide un pakalpojumi būtu gan formāli atbilstoši normatīviem, gan, vēl būtiskāk, arī reāli lietojami.
“Piekļūstamības risinājumiem jābūt ne tikai ieviestiem, bet arī regulāri pārbaudītiem un pilnveidotiem, jo praksē tieši kontroles mehānismu trūkums bieži rada situācijas, kur vide formāli ir pieejama, bet reāli nav lietojama. Tāpēc nepieciešama sistēmiska pieeja piekļūstamības uzraudzībai valstiskā līmenī, kas ļauj pārliecināties, vai risinājumi ir praktiski izmantojami. Apeirona pieredze rāda, ka visefektīvākie ir kompleksi risinājumi, kuros tiek iesaistīti paši lietotāji un regulāri izvērtēta piekļūstamība. Kā piemēru var minēt sadarbību ar Bite Latvija, kur paralēli darbinieku apmācībām izvērtēta gan fiziskā, gan digitālā vide, mūsu eksperti regulāri tiek aicināti atkārtoti izvērtēt ieviestos risinājumus un to funkcionalitāti ikdienas lietošanā. Šāda pieeja ļauj izvairīties no formāliem un fragmentāriem risinājumiem, veidojot vidi, kas patiešām ir pieejama ikvienam,” uzsver Ivars Balodis.
Piekļūstamībai jākļūst par pakalpojumu kvalitātes standartu
Apskatot Eiropas Komisijas ziņojuma “State of the Digital Decade 2025” datus, Latvija uzrāda ļoti augstus rezultātus digitālo publisko pakalpojumu jomā, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni. 2024. gadā iedzīvotājiem paredzēto valsts un pašvaldību e-pakalpojumu – piemēram, Latvija.lv, e-veselības un VID e-pakalpojumu – kvalitātes un attīstības līmeņa novērtējumā Latvija saņēma 93,48 punktus skalā no 0 līdz 100. Savukārt uzņēmumiem paredzēto e-pakalpojumu – piemēram, uzņēmumu reģistrācijas, nodokļu atskaišu un e-iepirkumu – kvalitātes un attīstības līmeņa novērtējumā Latvija saņēma 96,25 punktus, tādējādi pārsniedzot ES vidējo rādītāju. Tiesa, vēl tikai 2024. gadā Tiesībsarga birojs, izpētot 15 Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietnes, secinājis, ka neviena no tām nav pilnvērtīgi piekļūstama cilvēkiem ar invaliditāti.
Ivars Balodis atklāj, ka šobrīd privātajam sektoram pakalpojumu attīstībā, kur piekļūstamība neizpaliek, veicas labāk. Piemēram, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” sadarbībā ar “Apeirons” ekspertiem ir ieviesis dažādus piekļūstamības risinājumus klientu apkalpošanas centros un digitālajā vidē, tajā skaitā regulējamus galdus, krēslus ar roku balstiem, indukcijas cilpas, taktilās norādes u.c., kas ikdienā tiek aktīvi izmantoti.
“Mūsu skatījumā piekļūstamība ir būtiska daļa no pakalpojumu nodrošināšanas – tā tie tiek izmantoti daudz plašāk gan digitālajā, gan fiziskajā vidē. Piemēram, piekļūstamības rīki pašapkalpošanās portālā ManaBite līdz šim izmantoti vairāk nekā 38 tūkstošus reižu, savukārt tīmekļvietnē bite.lv – vairāk nekā 22 tūkstošus reižu. Savukārt klientu apkalpošanas centros vispraktiskākie izrādās vienkārši, ikdienā lietojami risinājumi, piemēram, regulējamie galdi tiek izmantoti gan klientu ar kustību traucējumiem apkalpošanai, gan arī darbā ar senioriem. Tāpat arī dzirdes cilpas tiek izmantotas regulāri. Vienlaikus novērojam, ka piekļūstamības risinājumi tiek aktīvāk izmantoti vietās, kur tie atbilst konkrētās kopienas vajadzībām, piemēram, apkaimēs ar lielāku cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem īpatsvaru,” uzsver “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas.
Apeirons uzsver, ka piekļūstamība ir gan pakalpojumu, gan arī sabiedrības attīstības kvalitātes rādītājs, kas nākotnē kļūs arvien būtiskāks gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Turklāt tieši izpratne, ka piekļūstamība ir pakalpojuma kvalitātes standarts, nevis papildus “bonuss” tā saņemšanā, ir pagrieziena punkts domāšanā, kas ļauj veidot vidi, kurā pakalpojumi ir ērti, saprotami un pieejami daudz plašākam cilvēku lokam gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan arī senioriem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, cilvēkiem pēc traumām un ikvienam, kurš konkrētā situācijā saskaras ar īslaicīgiem ierobežojumiem.
Par invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”
Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” darbojas jau vairāk nekā 25 gadus. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt cilvēku ar invaliditāti intereses, veicinot pieejamību, nodarbinātību, sabiedrības informētību un izglītību.
Kontakti medijiem:
Liena Eisaka
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: +371 29860162
E-pasts: liena@apeirons.lv
