Būtiskas izmaiņas likumos, kas 2015. gadā skars iedzīvotājus
Informācija koncentrētā veidā pa punktiem:
  • Lielāka minimālā alga. No līdzšinējiem 320 uz 360 eiro palielināts minimālās darba algas apmērs;
  • Atcelti ierobežojumi sociālajiem pabalstiem. Atcelti visi 2009. gadā noteiktie ierobežojumi slimības, bezdarbnieku, materinitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem;
  • Samazināta algas nodokļa likme. No līdzšinējiem 24 uz 23 procentiem samazināta iedzīvotāju iemākumu nodokļa likme;
  • Nodokļa atvieglojums par bērniem, kas strādā vasaras brīvlaikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamām personām piemēros arī par bērniem līdz 19 gadu vecumam, kas mācās un vasaras brīvlaikā saņem ar nodokli apliekamu ienākumu;
  • Pabalsts plašākam lokam bērnu, kuriem ir celiakija. Pabalstu saņems arī bērni, kam noteikta invaliditāte, kuri mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vecumā līdz 19 gadiem un kuri studē augstskolā dienas nodaļā vecumā līdz 24 gadiem;
  • Ģimenes valsts pabalsts atkarībā no bērnu skaita. Par pirmo ģimenes valsts pabalsts būs 11,38 eiro, par otro – 22,76 eiro, bet par trešo un katru nākamo bērnu – 34,14 eiro;
  • Brīvdiena pēc Dziesmu svētkiem. Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku diena, un, ja noslēguma koncerts iekritīs sestdienā vai svētdienā, nākamā diena būs brīvdiena;
  • Mikrouzņēmuma ienākuma nodoklis – 11 procenti. 2015. gadā nodokļa likme mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem noteikta 11 procentu apmērā līdzšinējo 9 procentu vietā;
  • Amatpersonām jāsniedz sīkākas ziņas par saviem ienākumiem un mantu. Valsts amatpersonai deklarācijā būs jānorāda informācija par patiesā labuma guvēju no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas, kapitāla daļām, akcijām  un citiem finanšu instrumentiem;
  • Piespiedu nomas gadījumā nebūs jāmaksā zemes nodoklis. Īpašniekiem. Kuru māja atrodas uz citai personai piederoša zemes gabala, vairs nebūs jākompensē nekustāmā īpašuma nodokļa maksājums par zemi;
  • Izmaiņas darba likumā. Ar 2015. gadu noteikti jauni pienākumi, atbildība un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Izmaiņas skar arī darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti;
  • Iedzīvotāji var izvēlēties elektrības piegādātāju. Mājsaimniecības elektroenerģiju no 1. Janvāra var pirkt brīvajā tirgū, izvēloties piegādātāju, savukārt mazturīgajiem iedzīvotājiem un daudzbērnu ģimenēm elektrības cena saglabājas starta tarifa līmenī;
  • Būvniecības kontrole. Publisko ēku uzraudzību no jaunā, 2015. gada, nodrošinās Būvniecības valsts kontroles birojs;
  • Izmaiņas zvejniekiem. Zvejot pašpatēriņam publiskajos ūdeņos varēs tikai ar murdiem, nevis tīkliem;
  • Parādi kredītinformācijas birojā. No 1. Janvāra iedzīvotāju kopējo parādsaistību apmēru atspoguļos kredītinformācijas birojs. Uzņēmumu dalība kredītbirojā un informācijas sniegšana tam būs brīvprātīga, kā arī ikviens iedzīvotājs varēs pārbaudīt savu datu pareizību un nepieciešamības gadījumā tos precizēt. Kredītbiroji datus par privātpersonu kredītspēju sniegs tikai ar personas piekrišanu.
  • Jauna kārtība likumu ierosināšanai. Visus desmitās daļas vēlētāju parakstus turpmāk būs jāsavāc šim nolūkam izveidotai iniciatīvas grupai. Parakstus varēs apliecināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksas par apliecināšanu nevarēs pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesā.
  • Jauns regulējums šķīrējtiesu darbam. 1. janvārī stājās spēkā jauns tiesiskais regulējums šķīrējtiesu izveidei un darbam. Pastāvīgo šķīrējtiesu varēs izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, un tajā būs jābūt ne mazāk kā 10 šķīrējtiesnešiem. Šķīrējtiesai jābūt piemērotām telpām piemērotām telpām, savai lietvedībai un ar apmeklētāju pieņemšanai nepieciešamo personālu, jā arī jāuztur interneta mājas lapa. Vienlaikus likums paredz iespēju izveidot arī ad hoc šķīrējtiesu kāda konkrēta cilvēktiesiska strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesa ir alternatīva strīdu risināšanai valsts tiesu iestādēs, ko savstarpējo strīdu risināšanai labprāt izvēlas komersanti, jo šo procesu raksturo ātrums un konfidencialitāte. Līdz šim Latvijā bija reģistrētas vairāk nekā 200 pastāvīgas šķīrējtiesas, kas ir nesamērīgi daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.
  • Beidz pastāvēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta Latvijā, turpinoties pārejai uz tā dēvēto „tīro tiesu instanču” sistēmu, no 2015. gada Augstākā tiesa (AT) krimināllietas skatīs vienīgi kasācijas kārtībā. Jaunā sistēma paredz, ka visas lietas pirmajā instancē iztiesās rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas kārtībā – apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – AT. Šāda kārtība ir viens no soļiem, lai paātrinātu tiesu darbu. Līdzšinējā kārtība noteica, ka atsevišķu kategoriju lietas kā pirmā instance skata apgabaltiesa, otrajā instancē – attiecīga AT palāta, bet kasācijas instancē – AT Senāts.
  • Jauna valsts uzņēmumu pārvaldības kārtība. Stājās spēkā jauns regulējums, kas noteiks valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas, darbības, likvidācijas un kapitāla daļu pārvaldības kārtību.
  • Zemes pārvaldības likums. Jaunajā likumā noteikta valsts un vietējo pašvaldību zemes pārvaldība, tostarp paredzot pašvaldībām izstrādāt savā īpašumā un lietošanā neapbūvētās zemes un degradētas teritorijas izmantošanas izvērtējuma kārtību.

 

Vēl plašāk par izmaniņām varat izlasīt "Latvijas Vēstneša" portālā šeit:

http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/267658-izmainas-socialaja-joma-no-2015gada/


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *