15. oktobris – Baltā spieķa diena! Luijs Brails un Braila raksts
Šoreiz pastāstīsim par Luiju Brailu un viņa izgudroto rakstu, kuru "lasa" ar taustes palīdzību.

Luijs Brails.

Luijs Brails dzimis 1809. gada 4. janvārī Francijā, miris 1852. gada 6. janvārī, Francija, Parīzē. Luija Brails bija franču tiflopedagogs un izgudrotājs, kurš 1829. Gadā izgudroja braila rakstu – rakstības metodi, kuru izmanto, lai neredzīgi vai cilvēki ar vāju redzi varētu un rakstīt.

Brails zaudējis redzi trīs gadu vecumā pēc tam, kad bija nejauši savainojis vienu aci, kurā vēlāk iekļuva infekcija, kas noveda pie pilnīgas redzes zaudēšanas. Desmit gadu vecumā viņš ieguva iespēju mācīties Parīzes Nacionālajā institūtā neredzīgajiem, kas bija viena no pirmajām šāda tipa mācību iestādēm pasaulē. Šajā mācību iestādē skolēni apguva pamatiemaņas amatniecībā. Brails šeit papildus apguva čella un ērģeļu spēli. Spēlēdams ērģeles, viņš apceļoja daudzas vietas Francijā.

Parīzes Nacionālā institūtā neredzīgajiem bija jāmācās arī lasīt pēc sistēmas, ko bija izgudrojis tās dibinātājs Valentīns Aī (franču: Valentīn Haüy). Lasīšanai tika izmantots izlocīts vara vads, kas bija ielīmēts starp divām papīra lapām. Šai sistēmai bija vairāki trūkumi. Pirmkārt, skolēni neapguva rakstīšanu, otrkārt, lai ietaupītu naudu, vienā grāmatā tika publicēti daudzi dažāda tipa darbi. Grāmatas bija ļoti biezas un smagas. Svarā tās varēja sasniegt pat vairākus desmitus kilogramu. Braila apmeklētajā mācību iestādē bija tikai trīs šādas grāmatas.

1821. gadā bijušais Francijas armijas kapteinis Šarls Barbjē (franču Charles Barbier) apmeklēja Parīzes Nacionālo institūtu neredzīgajiem. Savulaik Napoleons pieprasījis izgudrot rakstības sistēmu, ar kuras palīdzību karavīri varētu sazināties nakts laikā, nededzot gaismu un nesarunājoties savā starpā. Barbjē šim nolūkam izgudroja „nakts rakstu”, saskaņā ar kuru, burtus attēloja, papīrā caurdurot divpadsmit punktus dažādās kombinācijās. Ieradies iepriekšminētajā mācību iestādē, Barbjē iepazīstināja interesentus ar „nakts rakstu”.

Tajā pašā gada Brails uzsāka pats sava raksta izveidošanu pēc „nakts raksta” parauga, kuru pabeidza 1824. gadā, kad viņam bija tikai piecpadsmit gadu. Pie tā izveides Brails strādāja turpmākos divpadsmit gadu. Šajā laikā no institūta audzēkņa viņš kļuva par skolotāju. Galvenā atšķirība bija tajā, ka viņš divpadsmit punktu vietā ieviesa sešus, kurus sadalīja trīs rindās, pa diviem punktiem katrā. Šādā veidā burtu varēja izlasīt ar vienu pirksta pieskārienu, kas ļāva ātrāk nolasīt visu tekstu. Arī apgūt šo rakstu bija vienkāršāk.

Būtiska priekšrocība pret Aī izgudroto sistēmu bija tajā, ka Braila raksts ļāva ne tikai iemācīties lasīt, bet arī rakstīt. Vēlāk Brails pēc savas rakstības metodes pamata izveidoja pierakstu matemātikai un mūzikas notīm. Pirmā grāmata Braila rakstā iznāca 1829. gadā. Pēc desmit gadiem iznāca arī grāmata, kura bija veltīta Braila raksta metodikai un pielietošanai. Viņš bija atzīts skolotājs starp saviem skolēniem Parīzes Nacionālajā institūtā neredzīgajiem. 1852. Gadā Luijs Brails nomira no tuberkulozes. Divus gadus pēc viņa nāves Braila raksts tika oficiāli atzīts par starptautisko neredzīgo rakstu. 1952. gadā viņa mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Parīzes panteonā.

Ilgvars Hofmanis.


 

Svarīgākie ar Braila sistēmu saistītie termini.

Tāfele – plastmasas vai metāla trafarets, kurā ievieto perfokartonam līdzīgu biezu papīra lapu.

Lodziņš – rūtiņai līdzīgs kvadrāts, kurā ieraksta vienu burtu, ciparu vai noti. Sarežģītākos gadījumos ir zīmes, kas aizņem vairākus lodziņus. Lodziņi savirknēti tāfeles rindās. Latvijā izplatītas Ļeņingradas tāfeles rindā mēdz būt 24 lodziņi. Vairāk sastopamas vienpusējas tāfeles ar 13 rindām.

Grifele – irbulis, ko lieto burtu ierakstīšanai.

Pārdomas par Braila raksta vietu mūsdienu pasaulē un attīstības perspektīvu.

Datorizētajā XXI gs. pasaulē Braila raksts vairs nevar spēlēt gluži tādu lomu, kāda tā bija XX gs. Redzīgi cilvēki šo sistēmu apgūst visai reti, pat tad, ja tas šķistu viņu profesionālais pienākums (neredzīgo skolu skolotāji, specializēto bibliotēku bibliotekāri, rehabilitētāji, u.c.). Sevišķi bīstami, ja to dara arī daži vājredzīgie. Tātad saziņai ar pārējo sabiedrību neredzīgiem un stipri vājredzīgiem cilvēkiem vislabāk lietot interneta pakalpojumus.

Cita problēma ir ietilpība. Lai gan grāmatu izmēri kopš V. Avī laikiem ievērojami samazinājušies, tie vēl aizvien ir iespaidīgi. Piemēram, Viktora Igo „Nožēlojamie” Latviešu izdevumu veido 29, bet Romēna Rolāna „Žana Kristofa” izdevumu – 31 sējums. Protams, ka šādus izdevumus bieži nevar atļauties.. Šī gadsimta pirmās desmitgades lielākais izdevums, ko laidusi klajā Valsts aģentūras „Latvijas Neredzīgo bibliotēka” Braila nodaļa ir Maijas Kūles „Filosofija” 13 sējumos. Parasti grāmatas veido 2-4 sējumi. Lai samazinātu ietilpību, daudzās valodās izstrādātas īsraksta sistēmas. Šāda sistēma pastāv arī latviešu valodā. Diemžēl pagaidām šī sistēma nav ieviesusies. Īsuma dēļ arī lielos burtus lieto ļoti reti. Liela nozīme ir papīra biezumam. Grāmatās tas nedrīkst būt ne tikai pārāk plāns, bet arī pārāk biezs.

Psihologi iedala cilvēkus pēc tā, kāda maņa viņiem ir svarīgākā. Vizuālisti pasauli izzina, vispirms ar redzes, audioālisti – ar dzirdes, bet kinestētiķi – ar taustes palīdzību. Protams, vairākums cilvēku pieder jauktajam tipam, kuriem vienlīdz nozīmīgas ir vairākas maņas. Neredzīgie nevar būt vizuālisti, bet viņu vidū ir gan audioālisti, gan kinestētiķi. Tieši neredzīgiem kinestētiķiem tad arī Braila sistēma būs visvairāk nepieciešama. Šķiet, ka šī sistēma nav viegli aizstājama, mācoties no galvas dzejoļus, dziesmu tekstus vai notis. Pēdējā laikā neattaisnojami Latvijā ir pagrimusi Braila sistēmas nošu sistēmas apguve un lietošana. Saskaņā ar tā saukto Mārburgas sistēmu, pastāv Braila raksta elementārie apzīmējumi matemātikā, ķīmijā,, astronomijā, fizikā, informātikā, u.c.

Ilgvars Hofmanis – vēstures zinātņu maģistrs.

http://www.esredzu.lv/neredzigie-cilveki-latvija-un-pasaule/luijs-brails/

 


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *