Bail, ka atņems pabalstus, bet darba nebūs
Pēc cilvēkiem ar invaliditāti jau šobrīd ir pieprasījums darba tirgū, tomēr nav izdevies kliedēt visu uzņēmēju bažas, piemēram, ka šādu cilvēku ir grūtāk atbrīvot no darba, pat ja tam ir objektīvi iemesli. Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana – tā sauc Eiropas Sociālā fonda projektu, kura ietvaros Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) reformē invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas būtu balstīta uz darbspēju, funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu.

Diskusijā Dienas redakcijā atklājās, ka reforma, kas skar konkrētas iedzīvotāju grupas nākotni, izraisījusi pat asu emocionālo reakciju un pašiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuru labā šis projekts tiek veidots, joprojām ir daudz jautājumu, iebildumu un neskaidrību. «Diskusijas ir bijušas arī agrāk, bet šajā reizē pārliecinājāmies, ka invaliditātes noteikšana ir liela, kompleksa pasākuma viens segments. Man ir prieks, ka sarunas gaitā cilvēki minēja problēmas no dzīves. Šī ir pirmā – ļoti laicīga un ļoti produktīva – diskusija,» vērtē A. Zīverts.

Divos posmos

Spēkā esošā invaliditātes noteikšanas sistēma Latvijā ir balstīta uz veselības zaudējumu – invaliditātes grupu nosaka saskaņā ar veselības traucējumu sarakstu, un darbspēju zaudējums ir piesaistīts konkrētam veselības traucējumam vai invaliditātes grupai. Invaliditātes grupa ir pamats arī dažādu atvieglojumu saņemšanai. Jaunā sistēma paredz novērtēt ne tikai cilvēka veselības, bet arī funkcionālo stāvokli, izmantojot jaunu metodiku, kā arī vispārējo darbspēju zaudējumu atbilstoši funkcionēšanas ierobežojuma pakāpei, liecina projekta materiāli.

Ja funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe būs mērena, vispārējo darbspēju zaudējums tiks noteikts diapazonā no 25 līdz 59%; ja funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe būs smaga, vispārējo darbspēju zaudējums tiks noteikts diapazonā no 60 līdz 79%. Ja funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe būs ļoti smaga, vispārējo darbspēju zaudējums tiks noteikts diapazonā no 80 līdz 100%. Tiek solīts, ka jaunā sistēma būs saprotamāka un objektīvāka. Paši cilvēki ar invaliditāti veiks pašnovērtējumu un aizpildīs speciālu anketu, tātad varēs vairāk piedalīties savas invaliditātes ekspertīzē. Šīs sistēmas ieviešanu plānots sākt no 2015. gada.

Savukārt otrajā posmā plānots izstrādāt sistēmu, kā novērtēt ne tikai vispārējās, bet arī profesionālās darbspējas. Profesionālo darbspēju zaudējuma gadījumā vajadzētu novērtēt personas spējas veikt to pašu darbu, pielāgojot darba vidi, samazinot darba apjomu, vai arī veikt citu darbu atbilstoši funkcionālajiem ierobežojumiem, izglītībai, darba pieredzei, nodrošinot profesionālo rehabilitāciju.

Diskusija Dienas redakcijā gan izgāja ārpus šīs sistēmas apspriešanas rāmjiem, skarot samilzušās problēmas, piemēram, sociālo uzņēmumu neesamību. «Es pārstāvu cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem trūkst atbalsta, – šie cilvēki var strādāt, bet nevar daudzas lietas darīt bez līdzcilvēku atbalsta. Es ceru, ka turpmāk mūsu vēlmes tiks uzklausītas un darba nespējas noteikšana notiks, ņemot vērā cilvēka vajadzības,» teica nevalstiskās organizācijas Cerību spārni vadītāja Eva Viļķina. Viņasprāt, pagaidām nav izveidota sistēma, jo, sakārtojot vienu lietu, netiek sakārtotas citas. Ir jābūt vienotam redzējumam, kā no brīža, kad cilvēks iegūst invaliditāti, tiktu saņemts atbalsts, kas neļautu krist depresijā. Viens no šiem atbalsta veidiem ir nodarbinātības veicināšana. Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents Edgars Vorslovs atgādināja, ka daudz apspriestie sociālie uzņēmumi ir labi aizmirsts vecais, jo padomju laikā gan Neredzīgo biedrībai, gan Nedzirdīgo savienībai bija savi uzņēmumi, kas pārmaiņu laikā diemžēl nespēja noturēties.

Aptaujas atklājumi

71% aptaujāto darba devēju uzskata, ka personu ar invaliditāti nodarbināšana ir labs piemērs sabiedrības solidaritātei, secināts SKDS sadarbībā ar Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju veiktajā aptaujā, kas interneta vidē notika no 26. maija līdz 4. jūnijam. Asociācijas vadītāja Eva Selga pastāstīja, ka tajā piedalījušies 108 uzņēmumu personāla vadītāji. 49% respondentu domā, ka šādas personas nodarbināšana sekmē pozitīvu atmosfēru uzņēmumā. Tomēr 66% aptaujas dalībnieku nosauc apgrūtināto atlaišanu no darba arī tādā gadījumā, ja cilvēks nepilda savus darba pienākumus, veic tos nekvalitatīvi vai citādi pārkāpj darba noteikumus, tāpēc efektīvs risinājums personu ar invaliditāti pieņemšanas darbā veicināšanai būtu grozījumi Darba likumā, par kuriem joprojām notiek diskusijas. 61% aptaujāto uzskata, ka veicinošs faktors varētu būt arī finansiālais atbalsts no valsts.

Lielākā daļa aptaujāto atzinuši, ka būtu gatavi par uzņēmuma līdzekļiem maksāt atalgojumu personai ar invaliditāti, kā arī apmācīt personu ar invaliditāti un sagatavot, apmācīt kolēģus. Darbinieki ar invaliditāti parasti nestrādā fizisku darbu – populārākie darba pienākumi ir darbs ar klientiem, konsultācijas, klientu problēmsituāciju risināšana, darbs grāmatvedībā, ar datu sistēmām un informācijas tehnoloģijām.

Skepse un cerība

Pirms sistēmas maiņas nepieciešams radīt materiālo bāzi, lai plānotās izmaiņas nepasliktinātu cilvēku ar invaliditāti stāvokli, uzskata Latvijas asociācijas cilvēkiem ar kustību traucējumiem Pontes fonda Jūlijs valdes priekšsēdētāja Ināra Šatkovska. Pēc diskusijas viņa atzina, ka nav gūtas atbildes uz visiem jautājumiem: «Kā jaunais modelis īstenosies dzīvē? Ja tam jāsāk darboties 2015. gadā, tik intensīvi runāt vajadzēja sākt jau agrāk. Tik liela projekta pamatā jābūt finansējumam. Aktuāli ir sociālie uzņēmumi. Ir vēl viena grupa, par kuru visi klusē, – kā iesaistīsies invalīdi pansionātos, kur cilvēkus arī vajag nodarbināt? Jābūt motivācijai, atalgojumam, lai cilvēks gribētu kaut ko darīt.» Viņa atzīst, ka invalīdi bieži vien neprot sevi prezentēt uzņēmējiem, kaut arī cilvēkiem ir zināšanas.

«Valsts mēroga projekti pienes jaunu apņemšanos un deklarāciju kilogramus, bet reizēm pietrūkst cilvēku ar invaliditāti viedokļa. Cilvēki uztraucas, ka noņems invaliditātes grupas, bet nav neviena, kas viņiem izstāsta, vai dzīve kļūs labāka vai sliktāka,» norāda Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Viņaprāt, jābūt izpratnei, ka jāsakārto ne tikai invaliditātes noteikšanas sistēma, bet arī visas jomas, kas ar to saistītas, lai cilvēki ar invaliditāti justos droši un pasargāti.

«Ir radusies sajūta, ka šie sarežģītie, daudziem cilvēkiem brīžiem nesaprotamie jautājumi tiek ielikti sistēmā. Tas ir sākums kaut kam ļoti vajadzīgam, ko sen valsts līmenī vajadzēja sakārtot,» optimistiski saka Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) nesen ieceltā direktore, līdzšinējā Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Jurševska (ZZS), uzsverot: «Šai brīdī valsts politika attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti kļūst plašāka, no sociālās integrācijas pārejot uz ekonomisko. Tas nozīmē piedāvāt iespējas būt ekonomiski neatkarīgiem un iesaistīties darba tirgū kā pilnvērtīgiem tā dalībniekiem.» 

Gaidām pieteikumus!

Saprotošāki, atbildīgāki un solidārāki nekā citi – tādi ir personu ar invaliditāti darba devēji. Stāstot par invalīdu un viņu darba devēju pozitīvo sadarbību, mēs gribam vairot pārliecību, ka tā nes augļus abām pusēm. Un iedrošināt – uzticēties, meklēt un atrast katram savu īpašo darba devēju un īpašo darbinieku!

Piesaki uzņēmumu, kurā strādā persona ar invaliditāti un šī sadarbība starp darba devēju un darbinieku ir ilgstoša un pozitīva. Gribam pastāstīt par viņiem!

Aizpildi pieteikuma anketu www.diena.lv/noverte vai raksti uz e-pasta adresi noverte@dienasmediji.lv, vai sūti pa pastu: Diena, akcija Novērtē to, kas Tev ir, Mūkusalas iela 15, LV-1004.

 

Diskusijas Persona ar invaliditāti. Gaidīts darbinieks? video skaties šeit

Kampaņa «Novērtē to, kas Tev ir!» ir daļa no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas īstenota Eiropas Sociālā fonda lidzfinansēta projekta «Darbspēju vērtešanas sistēmas pilnveidošana» (Nr. 1DP/1.4.1.2.1./08/IPIA/NVA/001), kura ietvaros laikā līdz 2014.gada 15.decembrim tiks īstenotas dažādas sabiedrības informēšanas aktivitātes par pilnveidoto invaliditātes noteikšanas sistēmu šobrīd un iecerēm nākotnē.

Atis Rozentāls, Diena.

http://www.diena.lv/noverte/bail-ka-atnems-pabalstus-bet-darba-nebus-14060157

 

Informācija publicēšanai sagatavota EEZ finansēta projekta "Vienoti sabiedrībā" ietvaros

EEZ_SIF_AP_kopejs.jpg 

 


Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *