Kas ir kanisterapija?
30.oktobrī Apeirona diskusiju klubiņā notika šī gada pēdējā diskusija. Mūsu viesis bija kanisterapeite no Latvijas kinoloģijas federācijas Vladislava Akimova, kura jau vairākus gadus ar entuziasmu izplata šo Latvijā pagaidām ļoti maz zināmo rehabilitācijas veidu – rehabilitāciju ar suņu palīdzību.

Pagājušā gadsimta 50-to gadu vidū medicīnā parādījās īpaša nozare – animaloterapija (zooterapija). Kontaktēšanos ar dzīvniekiem sāka izmantot ne tikai nervu stresa noņemšanai, bet arī cilvēku ar visai nopietnām diagnozēm, ārstēšanai. Ir dažādi animaloterapijas veidi – reitterapija, delfīnterapija, Krievijā ir savs jaunievedums – roņterapija. No visiem animaloterapijas veidiem Latvijā ir pieejama reitterapija un kanisterapija (“canis” latīņu valodā nozīmē “suns”), ko kopš 2007. gada sāka attīstīt biedrība "Dienesta un sporta suņkopības mācību centrs".

Lielākajā daļā Eiropas valstu, Amerikā, Krievijā visi animaloterapijas veidi ir plaši izplatīti. Suņiem – terapeitiem ir sava štata vienība daudzos pansionātos, slimnīcās un rehabilitācijas centros. Daudzie pētījumi ir pierādījuši speciāli apmācīto suņu labvēlīgo ietekmi. Regulāri notiek semināri un zinātniskie simpoziji par šo tēmu. Nodarbības ar speciāli apmācītajiem suņiem palīdz pie tādām smagām slimībām kā autisms, bērnu cerebrālā trieka , asinsvadu saslimšana, depresija un daudzām citām. Milzīgs šīs metodes plus ir tas, ka praktiski nav nevēlamu blakus efektu, tā nav pielietojama tikai gadījumos, ja ir alerģija pret suņa spalvām. Nav mazsvarīgs fakts, ka efekts no nodarbības nepazūd tad, kad dzīvnieks tiek aizvests.

Lai strādātu ar īpašajiem bērniem, suns un tā saimnieks tiek speciāli apmācīti un testēti. Darbam ar pacientiem tiek pielaisti ne visi suņi, tikai mierīgie, neagresīvie, stabilu psihi, ideālu raksturu un augstu intelektu.

Kā notiek nodarbības un kā veidojas kanisterapijas labvēlīgais efekts? Bērnam, piemēram, atļauj brīvi kontaktēties ar suni – barot, ķemmēt, pastaigāties ar to. Suņa kopšana un spēles ar to labvēlīgi ietekmē mazās un lielās motorikas attīstību. Bērns vairāk kustas. Pareizu un skaidri izrunātu komandu došana sunim stimulē runas attīstību. Balss komandas sunim tiek papildus dublētas ar žestiem. Redzot, ka dzīvnieks klausa viņam, bērnam ir pozitīvas emocijas, viņš kļūst pašpārliecinātāks, komunikablāks. Sevī noslēgtie bērni ar emocionālām traumām tiecas pēc kontakta ar suni, smaida tam. Kanisterapija var palīdzēt bērniem
1) atgūt uzticēšanās sajūtu;
2) attīstīt neatkarību, iecietību un paškontroli;
3) paaugstināt pašapziņu, iniciatīvu;
4) empatiju.

Bērniem ar cerebrālo trieku kanisterapija mazina muskuļu spasticitāti , uzlabo un atjauno kustību koordināciju, ķermeņa stāju, līdzsvaro uzbudinājuma un kavēšanas procesus CNS, izveido jaunus nosacījuma refleksus.


Svarīgs ir psihoemocionālais faktors – bērns neuztver kontaktēšanos ar suni kā kārtējo ārstēšanās kursu (protams, ja vecāki par to nepastāsta). Viņš vienkārši gūst prieku un baudu no saskarsmes. Un suns arī no sirds priecājas, viņam vienalga kādas bērnam fiziskās vai psiholoģiskās īpatnības. Viņu vienkārši sajūsmina šāda maza cilvēciņa eksistence un iespēja atrasties blakus. Suņa tieksme mīlēt cilvēku nav atkarīga no cilvēka politiskajiem vai reliģiskajiem uzskatiem, no izmaiņām sociālajā statusā, dažkārt arī no attieksmes pret viņu pašu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas fonda ietvaros.


Komentāri
PROJEKTS
2016-11-19 20:53:42
ĻOTI LABS PROJEKTS
;KHFER5T80OIYDV8U
2016-11-19 20:54:40
KKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKKAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAASSSSSSSSSSSSSSSSSSSSSSSSSSSTTTTTTTTTTTTTTTTTAAAAAAAAAAAASSSSSSSSSSSSSS
Vārds: *
Komentārs: *