Rīga var būt lepna ar saviem ūdeņiem. Jūra, Daugava un divi lieli ezeri pilsētas teritorijā, no kuriem Juglas ezers ir otrs lielākais. Nesen izveidota pastaigu taka, kura ir pieejama ratiņkrēslu lietotājiem. Bet tā ir īsa. Un kā ar piekļūstamām atpūtas vietām tālāk? Rita Prane devās tās pārbaudīt.
Celiņš pie Brīvības gatves. Lai nokļūtu pie pastaigu takas, vispirms jātiek tuvāk ezeram.
Rita pastaigu takas skatu laukumiņā. Vairāk bilžu par šo taku mums jau ir pagājušajā gadā publicētā aprakstā.
Taktilā informācija. Zutis vai čūska?
Laukumiņš Pāles ielas galā gadiem ilgi ir nemainīgs. Skats uz ezeru labs. Uzbraukšana – grumbuļaina.
No Pāles ielas gar Neredzīgo ciematu ir taciņa. Iziet pa to var, bet izbraukt ar ratiem – nevar. Tālāk dubļi un džungļi. Žēl, ka tā.
Braucām tālāk pa Braila ielu. No kādas spraudziņas ir kāpnes uz leju un aizaudzis līcītis. Zinātāji runā, ka pirms 35 gadiem un senāk te bijusi daudz platāka smilšaina pludmalīte un populāra peldvieta.
Taciņa ved apkārt bijušajam Neredzīgo mācību un ražošanas kombinātam uz Krēgermuižu. Tas nav tālu, bet Rita iebrauca smiltīs. Neriskējām braukt tālāk pa šo celiņu.
Apbraucām līkumu ap kombinātu un iebraucām Krēgermuižas teritorijā. Te saglabājušies vairāki šādi celiņi. Taču līdz ezeram tikt nevarēja.
Atkal līkums, šoreiz ap sporta skolu.
Jaunas ielas un daudzas jaunceltnes. Taču uz Murjāņu ielas pusi ar ratiem nekur izbraukt nevar.
Vēl viens liels līkums, un esam Murjāņu ielas galā pie Ezerjuglas. Pirms dažiem gadiem šī vieta jau apskatīta, bet tagad ir savādāk.
Ezerjuglas ciematā pie kanāla.
Kur tālāk? Arī Ūdeļu ielas galā varēja tikt pie ezera. Laukumiņš gan tāds pašaurs, toties tur bija gulbis.
Pa Lorupes, Liepkalna un Rotkalna ielu Rita devas tālāk. Te jauks un sakopts laukumiņš ar skatu uz Garanskas kaktu, diemžēl piekraste pārāk stāva, ratiņkrēslā nobraukt nevar.
Trūveru ielas galā beidzot patīkams pārsteigums: ar ratiem var piebraukt gandrīz pie pašas ūdens malas! Un pludmalīte sakopta!
Devāmies uz 34. trolejbusa galapunktu Mazajā Juglas ielā, taču šis trolejbuss brīvdienās kursē tikai reizi stundā. Rita ar savu visurgājēju var tikt uz mājām ātrāk. Piestājām vēl pie Juglas zvēraudzētavas. Kas te reiz bija: veikals vai kultūras nams?
Vēl izbraucām līkumiņu līdz Velnezeram, kur siltajā septembra pēcpusdienā piekrastē atpūtās daudz cilvēku. Un tad uz mājām.
Ritu bezceļi nebaida, un tomēr gribētos, lai nākotnē Juglas ezera piekraste visur būtu pieejama ratiņkrēslā. Promenāde vajadzīga visā garumā no Brīvības ielas līdz Garanskas kaktam un varbūt vēl tālāk.
Tiem, kas vēlas atkārtot šādu vai līdzīgu ceļojumu: sākuma punkts ir Juglā, uz kurieni var aizbraukt ar 1. tramvaju, 4.; 31.; un 34. trolejbusu, kā arī ar 28. un 29. autobusu. Atpakaļ – ar 34. trolejbusu. Pieejamas WC Juglā ir RIMI lielveikalā, benzīntankā un Macdonaldā. Atpakaļceļā – benzīntanks netālu no Juglas autobusu dispečerpunkta.
Ritu Prani izlūkbraucienā pavadīja Baiba Bicēna.
Vairāk bilžu no senākām pastaigām pa šīm vietām. Pastaigu taka pie Juglas ezera 2024. gadā: https://www.apeirons.lv/pasatigu-taka-jugla/ Ezerjuglas ciemats: https://www.apeirons.lv/apmeklejam-ezerjuglu/
