A komanda ar Vivi vilcienu devās uz Zolitūdi. Vēlējāmies saprast kā no Rīgas dzelzceļa stacijas, kur nav augstās platformas var tikt uz stacijām, kur jau augstās platformas izveidotas.
Vilcieni virzienā Jūrmala, Jelgava, Aizkraukle parasti kursē no trešā, ceturtā, piektā ceļa un šeit sākās problēmas. Ar liftu uzbraucām un nokļuvām tikai līdz pirmajam, desmitajam, vienpadsmitajam, divpadsmitajam ceļam. Lai tiktu uz trešo ceļu, tad Voldemāram vajadzēja iet gandrīz līdz perona galam Lielvārdes virzienā, kur bija neoficiālas pārejas uz pārējiem peroniem, kuras nevarēja šķērsot bez asistenta palīdzības. Lai tiktu pāri betona plāksnēm starp sliedēm, tad bija atmuguriski jāstumjas pāri, lai nesabojātu priekšējos riteņus. Vilcienā cilvēkiem ratiņkrēslos bija paredzēta iekļūšana pirmajā un pēdējā vagonā. Mēs izvēlējāmies pirmo vagonu. Panduss bija diezgan stāvs, lai nokļūtu vilcienā. Arī šeit bija nepieciešama asistenta palīdzība. Un vieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem bija paredzēta iepretim labierīcībām. Nu eleganti😱. Pietrūka arī tas, ka nebija drošības jostas un vietas, kur pieturēties. Šī vieta arī bija paredzēta vecākiem ar bērnu ratiņiem un ja abi brauc kopā, kā mums tas bija atpakaļceļā, tad iegrozīties bija ļoti grūti. Nu labi, ka līdz Zolitūdei bija jābrauc tikai 13 minūtes. Augstās platformas dēļ ļoti eleganti tikām no vilciena laukā.
Tad devāmies pa Rostokas ielu līdz Anniņmuižas ielai un tālāk līdz Zolitūdes traģēdijas pagaidu piemiņas memoriālam. Traģēdijas vietā 2025. gadā plānots izveidot Atceres dārzu.
Piedāvājam ieskatīties fotogrāfijās un video.
