Lai uzlabotu vīriešu veselību, kā arī laicīgi atklātu un ārstētu priekšdziedzera un urīnpūšļa saslimšanas, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tiek pavērtas jaunas iespējas - jau uzstādītas un tuvākajā laikā darbu sāks divas jaunas modernas iekārtas- ultraskaņas un magnētiskās rezonanses attēlu sapludināšanas iekārta (MRI-fusion) un distances litotripsijas iekārta.

Te jūs varat uzzināt par interesantākajiem rakstiem, kuri pēdējā laikā publicēti dažādos preses izdevumos vai interneta portālos.

Reto slimību diena, kas šogad tiks atzīmēta 28.februārī, ir veltīta cilvēkiem, kas slimo ar retām slimībām, viņu tuviniekiem, zinātniekiem un mediķiem, kas nenogurstoši tiecas atrast jaunus veidus, lai izārstētu retās slimības vai vismaz nodrošinātu iespējami labāko dzīves kvalitāti pacientiem.

Informācija par Saeimas Sociālo un darba lietu u.c. komisiju sēdēs izskatāmajiem jautājumiem: Sociālo un darba lietu komisija

Piektdien, 9.februārī, piedalījos Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas rīkotajā seminārā "Iekļaujošās izglītības nodrošināšana bērniem ar īpašām vajadzībām”. Par to uzzināju no saeimas mājaslapas un pieteicos kā apmeklētāja.

Labdien, mīļie lasītāji! Šoreiz vēlos jums pastāstīt par puisi vārdā Artūrs, kurš, mācoties braila rakstā, sekmīgi absolvējis Liepājas Universitātes Pedagoģijas fakultāti.

Ilona* jau aptuveni 11 gadus sadzīvo ar multiplo sklerozi (MS). Tā ir ļoti smaga un hroniska slimība, kas dzīvē ievieš daudz korekciju, jo cilvēka organisms uzbrūk pats sevi, MS gadījumā – mielīna apvalkam, kas sargā vairākas nervu šūnas. Ilona nespēja pabeigt maģistrantūru, viņa vairs nav fonētikas un ētikas skolotāja. Tomēr, kā atzīst Ilona pati, viņa ir spītīga būtne, par ko liecinot viņas un viņas vīra drosmīgais lēmums veidot kuplu ģimeni. „Tagad man ir trīs bērni: divi puikas un meitene. Tieši tā arī vēlējos. Lasot Astrīdas Lindgrēnas grāmatas, man šāda kombinācija šķita visinteresantākā,” atzīst Ilona.

Daugavpils šoseja, Koknesē pa kreisi Ērgļu virzienā un tad tikai taisni uz priekšu līdz, kā saka šī stāsta varonis, laukiem. „Mums jau te nav, piemēram, luksoforu!”, saka Gatis. Pirms 19 gadiem tieši viņš, spēlējot ar draugiem paslēpes, nolēma paslēpties elektrības transformatorā, kura durvis bija „aizslēgtas” ar sarūsējošu metāla stiepli. Kopš tā laika Gatim nav abu roku, bet, kā redzējām mēs, ir ļoti veiklas kājas, gudra galva un plats, ironijas pilns smaids.

Sarunas ir patīkamākas un tajās var vairāk iedziļināties, ja apkārt nav tūkstošiem cilvēku. Šo stāstu sākām veidot vietā, kurā ir nepārtraukta rosība un tik tiešām – tūkstošiem cilvēku. Gints ik rītu pirms sešiem ierodas Rīgas Centrāltirgū savā kioskā, lai gatavotu bēru vainagus un strausus. Jau ap pulksten desmitiem cilvēki tos vēlas saņemt svaigus un gatavotus tieši viņiem. Šobrīd gan Gints pats netiekas ar saviem klientiem. Kādēļ? Par to šajā stāstā.

Ikviens Apeirons Stāsti varonis ir unikāls un pavisam noteikti ir kāds iemesls, kādēļ tieši par šo cilvēku esam izvēlējušies pastāstīt arī citiem. Šī stāsta varonis ir pieticīgs, mierīgs un, ja šādam apzīmējumam var piešķirt pozitīvu nokrāsu, tad varētu teikt, ka pelēks, ar visu no tā izrietošo skaistumu. Oļegs ir atradis sevi, to, ko viņš vēlas darīt, viņam nav nepieciešamas pārmaiņas, viņš vēlas dzīvot tā, kā to dara šobrīd. Jā, šķiet, precīzāku apzīmējumu par jau minēto, būtu sarežģīti atrast. Mūsu sarunas biedrs runā tik mierīgi, ka brīžiem bija nedaudz grūti koncentrēties uz sarunas tematiku. Tajā pat laikā viss, ko Oļegs stāsta, ir pamatots un šķiet ļoti atbilstošs viņa tēlam.