Dīvaini
Lai nokļūtu mājās Pārdaugavā, 21. janvārī pēc darba no Valdemāra ielas ar 25. trolejbusu braucu apkārt uz pieturu Brīvības ielā. Šeit parasti pārsēžos vai nu 3. vai 21. autobusā. Šoreiz nāca 271. mikroautobuss, kurš kā zināms, brauc līdz Stradiņu slimnīcai. Pulkstenis bija 17.52.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Nevajag skatīties tikai uz Rietumiem, der paskatīties arī pretējā virzienā
Katru rītu birojā noskan izteiksmīgs „Labrīt!”, tad tas pats tiek sacīts katram atsevišķi, pievienojot arī rokas spiedienu. Apstaigājis visus kolēģus, Aigars ķeras klāt kārtējai skiču, projektu un e-pastu kaudzei. Viņš ir Latvijā vienīgais vides pieejamības eksperts ar atbilstošām zināšanām un sertifikāciju. Savu arodu Aigars apguvis ne vien semināros, bet arī praktiski katru dienu. Jau kopš deviņdesmito gadu sākuma Aigars pārvietojas ratiņkrēslā. Lai arī sākumā viņš ļoti centies nostāties uz savām kājām, pēc kāda laika nācies saprast: „tie rati tagad ir un jādomā, kā tālāk dzīvot”.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Jauna neredzīga cilvēka dzīve gada garumā Nīderlandē
Labdien, mīļie lasītāji! Šoreiz vēlos jums pastāstīt par puisi vārdā Artūrs, kurš, mācoties braila rakstā, sekmīgi absolvējis Liepājas Universitātes Pedagoģijas fakultāti.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Ar jums es te nefilmētos noteikti!
Daugavpils šoseja, Koknesē pa kreisi Ērgļu virzienā un tad tikai taisni uz priekšu līdz, kā saka šī stāsta varonis, laukiem. „Mums jau te nav, piemēram, luksoforu!”, saka Gatis. Pirms 19 gadiem tieši viņš, spēlējot ar draugiem paslēpes, nolēma paslēpties elektrības transformatorā, kura durvis bija „aizslēgtas” ar sarūsējošu metāla stiepli. Kopš tā laika Gatim nav abu roku, bet, kā redzējām mēs, ir ļoti veiklas kājas, gudra galva un plats, ironijas pilns smaids.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Labākais vēl ir priekšā
Sarunas ir patīkamākas un tajās var vairāk iedziļināties, ja apkārt nav tūkstošiem cilvēku. Šo stāstu sākām veidot vietā, kurā ir nepārtraukta rosība un tik tiešām – tūkstošiem cilvēku. Gints ik rītu pirms sešiem ierodas Rīgas Centrāltirgū savā kioskā, lai gatavotu bēru vainagus un strausus. Jau ap pulksten desmitiem cilvēki tos vēlas saņemt svaigus un gatavotus tieši viņiem. Šobrīd gan Gints pats netiekas ar saviem klientiem. Kādēļ? Par to šajā stāstā.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Sēņu laiks
Ikviens Apeirons Stāsti varonis ir unikāls un pavisam noteikti ir kāds iemesls, kādēļ tieši par šo cilvēku esam izvēlējušies pastāstīt arī citiem. Šī stāsta varonis ir pieticīgs, mierīgs un, ja šādam apzīmējumam var piešķirt pozitīvu nokrāsu, tad varētu teikt, ka pelēks, ar visu no tā izrietošo skaistumu. Oļegs ir atradis sevi, to, ko viņš vēlas darīt, viņam nav nepieciešamas pārmaiņas, viņš vēlas dzīvot tā, kā to dara šobrīd. Jā, šķiet, precīzāku apzīmējumu par jau minēto, būtu sarežģīti atrast. Mūsu sarunas biedrs runā tik mierīgi, ka brīžiem bija nedaudz grūti koncentrēties uz sarunas tematiku. Tajā pat laikā viss, ko Oļegs stāsta, ir pamatots un šķiet ļoti atbilstošs viņa tēlam.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Viens likums – viena taisnība visiem. Mana dzimtene Lolita Andersone
Pirmais pārsteigums, kad devāmies runāt ar šī stāsta varoni, mūs sagaidīja jau ieejot ēkā, kurā bijām norunājuši tikties. Tā ir veca ēka Rīgas tā sauktajā klusajā centrā. Pie ieejas izbūvēta uzbrauktuve, iekšā jauns, mūsdienīgs lifts. Šajā ēkā strādā Administratīvās rajona tiesas tiesnese Lolita. Ar viņu tiekamies stūra kabinetā, kur arī ir izvietota viņas darba vieta. Remontu tiesas ēka kādu laiku nav piedzīvojusi, taču tā iemieso varenību, kādu var sajust, šķiet, tikai šāda veida namā.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Žurnāla ROSME darbiniece Līga Ķikute
Cienījamais lasītāj, vēlos tevi iepazīstināt ar Līgu Ķikuti, kura ir sabiedriski aktīva sieviete ar redzes problēmām jau kopš dzimšanas. Šobrīd viņa strādā žurnālā «Rosme».
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Milicija, KGB un The Beatles
Vasarīgs, patīkami silts laiks tā vien vilināja doties nedaudz tuvāk jūrai. Gluži kā zinādams, ka mēs, Apeirons Stāstu komanda, alkstam saules un jūras, uzradās mūsu stāsta varonis Staņislavs. Uz aicinājumu kļūt par stāsta varoni, Staņislavs atsaucās bez ilgas domāšanas. Kad ieradāmies viņa pagalmā Salacgrīvā, Stasiks lika galvā salmu cepuri un teica, ka ir gatavs ar mums runāt. „Tikai sievu arī piefilmējiet, es bez viņas neko!”, piebilda stāsta varonis.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Cipargalva
Šī stāsta galvenais personāžs pats atrada Apeirons Stāsti komandu. Kamēr mēs, Apvienība Apeirons, esam spiesti strādāt ārpus sava ierastā biroja Valdemāra ielā, mēs atrodamies bijušās rūpnīcas VEF teritorijā. Paša augstākā torņa 4.stāvā strādājam mēs, bet tikai stāvu augstāk ir kādas reklāmas aģentūras birojs. Viens no darbiniekiem kādā jaukā dienā atnāca pie mums ciemos ar vīnu un cepumiem. Aivars strādā minētajā reklāmas aģentūrā. Pēc pirmās tikšanās mums bija skaidrs, ka, ja kāds visas Brīvības ielas garumā ir pozitīvo stāstu cienīgs, tad tas ir Aivars Šmits.
Lasīt ziņu