14. februāris. 2012
#9 Aigars Miklāvs
Un atkal sēdāmies savā auto, lai dotos pie kārtējā Apeirons Stāsti varoņa. Šoreiz Ziemeļaustrumu virziens – uz Cēsīm. Šis ir trešais Apeirons Stāsts par kādu Aigaru. Pirmais bija Aigars Apinis, tad sekoja Aigars Bolis un šoreiz tiekamies ar Aigaru Miklāvu. Sarunai viņš piekrita nekavējoties, bez ilgas domāšanas. Aigars piekrita gan mums izdevīgiem tikšanās laikiem, gan arī vietā, kur vēlējāmies ar Aigaru tikties. Tikšanās ļoti zīmīgi notika sporta zālē. Aigars Miklāvs ir Latvijas ratiņ basketbola, ja tā var teikt, krusttēvs.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Būt virsotnē
Par Māri uzzinājām, varētu teikt, pavisam nejauši. Mūsu jaunais kolēģis vienā brīdī teica: „Klau, kā būtu, ja mēs par Māri Āboliņu uztaisītu stāstu? Mēs vienu laiku kopā strādājām, viņš tāds riktīgi foršs džeks!?” Painteresējāmies, dabūjām kontaktinformāciju, sazvanījāmies ar Māri un uzreiz jau vienojāmies par tikšanos. Tikāmies Latvijas Televīzijas ēkā Zaķusalā. Kad ieradāmies, mums vajadzēja iet pa ļoti gariem, ne visai veiksmīgi izgaismotiem milzīgās ēkas gaiteņiem pretī Mārim, jo viņš pats ar ratiņkrēslu šādus garus gabalus pieveikt nevar.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Galdnieks
Vairāk kā trīs stundas ceļā, tikai viena apstāšanās Pļaviņās un Apeirons Stāsti komanda uz Rēzeknes apvedceļa satikās ar šī stāsta varoni Daini Pīrāgu. Sirms, smaidīgs kungs, runā ar nelielu latgaliešu akcentu, taču viss, ko saka, šķiet, ir dziļa ciņa pārliecība. Pie Daiņa nebraucam kā pie sveša cilvēka, viņš ir jau sens Apvienības „Apeirons” draugs. Viņš ir arī bijušais Apeirona sadarbības organizācijas „Impulss” vadītājs, bet par to visu sīkāk šajā stāstā.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Dzīvot tik ātri, lai paspētu
Pērngad Baiba sāka strādāt apvienībā "Apeirons". Pirms tam 27 gadus viņas darba vieta bija Preses nams, kur viņa nostrādāja līdz pat šī interesantā uzņēmuma slēgšanai. Taču paralēli darbam kā brīvprātīgā Baiba "Apeirona" aktivitātēs iesaistījās jau deviņdesmito gadu vidū.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Smaga slimība nav šķērslis, lai kļūtu par vecākiem
Ilona* jau aptuveni 11 gadus sadzīvo ar multiplo sklerozi (MS). Tā ir ļoti smaga un hroniska slimība, kas dzīvē ievieš daudz korekciju, jo cilvēka organisms uzbrūk pats sevi, MS gadījumā – mielīna apvalkam, kas sargā vairākas nervu šūnas. Ilona nespēja pabeigt maģistrantūru, viņa vairs nav fonētikas un ētikas skolotāja. Tomēr, kā atzīst Ilona pati, viņa ir spītīga būtne, par ko liecinot viņas un viņas vīra drosmīgais lēmums veidot kuplu ģimeni. „Tagad man ir trīs bērni: divi puikas un meitene. Tieši tā arī vēlējos. Lasot Astrīdas Lindgrēnas grāmatas, man šāda kombinācija šķita visinteresantākā,” atzīst Ilona.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Precējies, ir bērni
Tikšanās ar šī stāsta varoni notika benzīntankā. Ārā bija saulains, silts laiks, uzreiz pēc Apeirons Stāsti komandas ierašanās, pie benzīntanka Purvciemā piestāja arī pelēcīgi zils Ford busiņš. Mikus izkāpa ārā un uzreiz devās apraudzīt savus darbiniekus. Tikai pēc tam nāca aprunāties ar mums. Šoreiz stāsts ir par Miku, kurš ir būvdarbu vadītājs, tēvs savām meitām un vienkārši interesants cilvēks.
Lasīt ziņu
14. februāris. 2012
Nevajag skatīties tikai uz Rietumiem, der paskatīties arī pretējā virzienā
Katru rītu birojā noskan izteiksmīgs „Labrīt!”, tad tas pats tiek sacīts katram atsevišķi, pievienojot arī rokas spiedienu. Apstaigājis visus kolēģus, Aigars ķeras klāt kārtējai skiču, projektu un e-pastu kaudzei. Viņš ir Latvijā vienīgais vides pieejamības eksperts ar atbilstošām zināšanām un sertifikāciju. Savu arodu Aigars apguvis ne vien semināros, bet arī praktiski katru dienu. Jau kopš deviņdesmito gadu sākuma Aigars pārvietojas ratiņkrēslā. Lai arī sākumā viņš ļoti centies nostāties uz savām kājām, pēc kāda laika nācies saprast: „tie rati tagad ir un jādomā, kā tālāk dzīvot”.
Lasīt ziņu
11. februāris. 2012
Apdāvināts latvietis
Kad zvanījām mūsu stāsta varonim par iespējamo tikšanos, sākumā gan Pēteris uzdeva daudz jautājumu par to, kādēļ vēlamies interviju tieši ar viņu. Lai arī šķietami negribīgi, tomēr viņš piekrita sarunai ar mums. Kā atzina tikšanās laikā, šī viņam ir lieliska iespēja izrauties no ikdienas darbiem un kaut ko pamainīt. Kad ieradāmies Strazdumuižas neredzīgo ciematā, mums pretī nāca smaidošs kungs. Gan viņa sejas izteiksme, gan runas stils, gan arī balss tembrs lika domāt, ka mūsu saruna būs ar kādu dzīves gudru, intelektuālu un ļoti optimistiski noskaņotu cilvēku. Visas prognozes izrādījās patiesas.
Lasīt ziņu
11. februāris. 2012
Šķietamās mocības
Uzzinājām, ka ir meitene Anna, kurai konstatēta bērnu cerebrālā trieka, taču, pateicoties dažādiem iemesliem, Anna ar slimību sadzīvo veiksmīgāk, kā citi jaunieši ar līdzīgu diagnozi. Ieradāmies pie Annas mājās Purvciemā. Visai omulīga privātmāja. Annas mamma sagaidīja mūs ar biezpiena pankūkām un kafiju.
Lasīt ziņu
11. februāris. 2012
“Cīnīšos, darbošos un darīšu, cik varēšu!”
Pavasarīgi saulaina pēcpusdiena aizved Apeirona komandu Madonas novada virzienā. Ļaudonas pagastā satiekam Dauģu ģimeni- Ingunu ar dēliem Raivo un Elvi. Dvīņubrāļi slimo ar bērnu cerebrālo trieku. „Dievs uzliek tādu nastu kādu var panest, bet vai tāda tiešām ir mana nasta? Darbosimies cik varēsim, galvenais ir neapstāties!”, noteic dēlu mamma Inguna.
Lasīt ziņu