13. aprīlī Apeirona telpās diskusiju klubiņa ietvaros notika tikšanās ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes vadītāja vietnieku Guntaru Ruskuli. Uzzinājām ļoti daudz ko par Rīgas apkaimēm.

Guntars Ruskuls ir viens no projekta autoriem Rīgu sadalīt apkaimēs, par ko var sīkāk uzzināt mājas lapā www.apkaimes.lv.

Ruskuļa kungs pastāstīja par galvenajiem departamenta darbības virzieniem: plānošanu, pilsētas telpisko kompozīciju, attīstības projektu, sabiedrības iesaisti, monitoringu. Protams, pilsēta – tā ir milzīga saimniecība, dzīvs organisms, kuru jāplāno tā, lai katram tur dzīvot būtu ērti un komfortabli. Tāpēc ideja sadalīt Rīgas pilsētu apkaimēs ir ļoti mūsdienīga un daudzsološa. Iesaistot cilvēkus savas apkaimes problēmu apspriešanā var izmainīt iedzīvotāju dzīvi uz labāko pusi.

Jēdzienu „Apkaimes” pilsētas attīstības departamenta speciālisti pirmoreiz lietoja 2005. gadā, izstrādājot Rīgas attīstības plānu.

Apkaimju definīcija ir šāda: „Dzīvojamais rajons (apkaime) – tā ir piemērota lieluma apdzīvota vide, kam ir sava apkalpe, identitāte un raksturs, kas izriet no apbūves veida, fiziskajām robežām, ainavas un iedzīvotāju kopības izjūtas.” Viens no galvenajiem iemesliem apkaimju projektam ir centieni uzlabot pilsētas attīstības plānošanu. Bet kādu ieguvumu saņemsim mēs kā iedzīvotāji? Apkaimes veidošana palīdzēs apliecināt mūsu identitāti, lokālpatriotismu, iesaisti sabiedrībā pēc interešu grupām, adaptēs dažādām aktivitātēm un pakalpojumiem pilsētā. Varēs apspriest jautājumus par sabiedrisko transportu, par 2014. gadu, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, kāds būs pilsētas svētku noformējums, kā darbosies privātais sektors, kur būs gadatirgi, kur notiks talkas.

Mazākā apkaime Rīgā ir Atgāzene (74,36 ha jeb 0,25%), lielākā – Kleisti (1873,32 ha jeb 6,18%). Visvairāk iedzīvotāju dzīvo Purvciemā.

Pēc Eiropas pilsētu pieredzes veidojas tā saucamie radošie kvartāli – Spīķeri, Andrejsala – ideju osta, ļoti interesantas komūnas aktivitātes notiek Kalnciema kvartālā. Tās ir vietas radošiem projektiem mākslā, izklaides vietas, kuras jau ir populāras, īpaši jauniešu vidū.

Lielu darbu departaments veica pie Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma un grozījumu izstrādes, īpaši tagad, kad Rīga gatavojas 2014. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu – radošu eiropeisko pilsētu ar augstvērtīgu kultūras dzīvi. Tas nozīmē, kā tai būs augstāka pievienotā vērtība, konkurētspējīgāka ekonomika. Palielināsies iespēja gūt ienākumus, uzturēt sevi un savu ģimeni. Pilsētvide būs ērta un zaļa, ar labu vides kvalitāti, droša un ģimeniska, ar veselīgu, aktīvu un sociāli aprūpētu sabiedrību.

Pilsētas attīstības departaments daudz un bieži satiekas ar dažādām nevalstiskajām organizācijām. Kopīgi tiek apspriesti dažādi projekti. Šobrīd visaktīvāk apspriešanā piedalās vides aizsardzības organizācijas. Sabiedriskajā apspriešanā var piedalīties elektroniski, izmantot mediju mājas lapas. Tās ir: Rīgas pašvaldības portāls www.riga.lv, Rīgas pilsētas būvvalde www.rpbv.lv , www.apmales.lv un citas. Uzrādītajās mājas lapās projekti tiek nodoti apspriešanai, lai iedzīvotāji varētu elektroniski izteikt savu attieksmi un viedokli par konkrētu projektu, un tādējādi veidojas atgriezeniskā saite. Ar atgriezeniskās saites palīdzību izstrādātas Rīgas attīstības programma uz 2006. – 2012.gadiem, Rīgas Ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025.gadam un tiek veikts pastāvīgs monitorings. Izstrādāta arī Stratēģijas uzraudzības sistēma SUS www.sus.lv

Diskusijas dalībnieki uzzināja par Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu kvartāla degradētās teritorijas rekonstrukciju, kura jau īstenojas un ar laiku tā būs moderna, skaista un komfortabla Rīgas pilsētas daļa. Vienlaicīgi tiek renovēts Grīziņkalns un tam pieguļošā Miera dārza teritorija.

Izstrādāts Ziemeļu koridora projekts ar mērķi uzlabot Rīgas transporta sistēmu, nodrošinot pilsētas, reģiona un valsts tautsaimniecības izaugsmes iespējas ilgtermiņā.

„Rīga pret plūdiem” – vēl viens svarīgs projekts, kura mērķis bija izpētīt hidroloģiskos procesus, plūdus, intensīvus nokrišņus, vējuzplūdus, krastu noskalošanos, būtiskas gruntsūdeņu līmeņa izmaiņas), to ietekmi un radītās sekas Rīgas pilsētai. Jau ir pamanāmi galvenie projekta rezultāti – plūdu riska pārvaldības plāna izstrāde Rīgas pilsētai, metodoloģisko vadlīniju izstrāde teritoriālai plānošanai applūstošajās teritorijās. Projekta mājas lapa: www.rigapretpludiem.lv

Noklausoties Guntara Ruskuļa prezentāciju, uzzinājām ļoti daudzus jaunumus. Vairākiem radās pavisam jauns redzējums par savu pilsētu, kurā mēs visi dzīvojam, un atklājam katrreiz no jauna.

Guntars Ruskuls pēc izglītības ir ģeogrāfs, bet jau 15 gadu strādā Rīgas domē pilnīgi mainot pastāvošo stereotipu par ierēdņiem, kā sausiem, garlaicīgiem darbiniekiem. Mēs iepazināmies ar zinošu, radošu un aizraujošu speciālistu, atvērtu sadarbībai un citiem viedokļiem.

Komentāri
Guntars
2011-05-25 14:52:20
Paldies par laipno uzņemšanu! Tekstā vienā vietā jāpalabo apmales.lv uz apkaimes.lv :) Lai jums veicās!
Vārds: *
Komentārs: *