"Vakar nostāvēju trīs stundas rindā, bet tā arī klāt netiku pie sociālajiem. Viena vecene, kura labi ja ar pildspalvu prot aizpildīt papīrus, pusstundu, nepārspīlēju, tiešām pusstundu pieņēma no viena cilvēka iesniegumu par pārtikas pabalsta piešķiršanu, jo vienkārši neko nesaprot no datora. tagad jāiet agri no rīta uz astoņiem un jāstāv rindā, sasodīts.

Šodien aizgāju astoņos, priekšā bija tikai viens cilvēks. Strādāja gan tā pati dāma. Uzrakstīju to iesniegumu, šī izdrukā, saka, ok, ka pabalsts būšot. Es prasu, uz kurieni tad man pārskaitīs, ja es neesmu vēl pateikusi kontu? Tad tik atjēdzās un teica, lai iedodot kontu. Es teicu, ka nodiktēšu, man telefonā ir, a viņa negribēja ņemt, teica, lai no bankas papīru nesot, kur numurs virsū. Nu beidzot piekrita, teica, ja es tā esot ar mieru, tad labi, lai tā būtu."

Pilnu sarunu var lasīt Draugos domubiedru grupā "Mēs- savādākie, bet ne sliktākie (cilvēki ar invaliditāti)". Vēl piebildīšu, ka Kristīne lieliski strādā ar datoru, izmantojot balss atbalsta programmu.