Viens piemērs: tās ir sievietēm regulāri izsūtītās vēstules, kuras aicina uz krūts vēža un tamlīdzīgām pārbaudēm. Pieteikšanās ir tikai pa tālruni, reģistrācija internetā nav paredzēta! Kas tur ko brīnīties, ka daudzas neiet? Ne jau tikai tāpēc, ka nevar piezvanīt. To, ka reģistratoru telefoni bieži ir aizņemti, norāda arī tās, kam pati zvanīšana problēmas nesagādā.

Paņemt vēstuli un iet uz poliklīnikas (veselības centra) reģistratūru pašai? Tas atkal nozīmētu zaudētu laiku, kavētu darbu – sevišķi, ja mājas, darbs un veselības aizsardzības iestāde atrodas tālu viena no otras.

Tiek atsūtītas arī reklāmas – veikt izmeklējumus ar atlaidi vai pat pavisam bez maksas – un beigās telefona numurs...

Paradokss: internetā var nopirkt teātra, vilcienu un lidmašīnu biļetes, var iegādāties mobilos telefonus, datorus un pat nekustamos īpašumus, tuvākajās dienās varēs izpildīt tautas skaitīšanas anketu, bet pie ārstiem reģistrēties nevar! (Ja tomēr Latvijā kaut kur tas ir iespējams, tad pasakiet...)

Interesanti, cik laika un līdzekļu būs vajadzīgs, lai medicīnas iestādes satīklotu kopā, un lai cilvēks savās mājās varētu apskatīties jebkādu speciālistu pieņemšanas laikus, un pieteikties sev izdevīgajā laikā elektroniski? Protams, kam patīk zvanīt, to varēs turpināt darīt, tāpat neviens neliegs iet uz reģistratūru ar personiskajām kājām.

Ja ģimenes ārsti raksta norīkojumu pie speciālista, būtu pavisam normāli, ka turpat kabinetā uz vietas datorā varētu arī pie tā piereģistrēties, un neizskatās neiespējami, ka pie reizes šim speciālistam elektroniski varētu nosūtīt arī pacienta slimības vēsturi, lai ar to var iepazīties laicīgi. Tāpat pilnīgi normāli būtu, ja vēlāk speciālists savu slēdzienu ģimenes ārstam tāpat elektroniski aizsūtītu atpakaļ – lai atkrīt papīru pārnēsāšana. Atceros, ka pēdējoreiz par papīra ienešanu kabinetā man noprasīja 3 ls – vizīte taču... Labi, trīs standarta teikumus arī pateica, bet tikpat labi tos varēja uzrakstīt un atsūtīt e-pastā. Personiski ierasties varētu prasīt tad, ja būtu kas nopietns.

Receptes arī izpilda ar roku – vai tiešām grūti tās izdrukāt? Sevišķi, ja ik pēc laika tādu pašu recepti vajag vēl un vēl.

Reģistrējoties un papīrus kārtojot, reizēm liekas, ka medicīnas iestādes datorlaikmetā vēl nedzīvo, tikai zoss spalvas un tintnīcas pret lodīšu pildspalvām nomainījušas.