Maija vidū, īsi pirms peldsezonas atklāšanas, biju gan Vecāķos, gan Vakarbuļlos pie jūras un apskatīju arī vairākas citas peldvietas pie Rīgas ezeriem un pie Daugavas.
Manuprāt,cilvēkiem ratiņkrēslos nav pieejama neviena pludmale! Vecāķos neviens celiņš (Pludmales ielas gals, Glābšanas stacija, Vēlavu iela) neved līdz cietajām smiltīm. Vakarbuļļos ceļš piebiris ar smiltīm. Daugavgrīvā taciņas pāri kāpai ir praktiski nelietojamas.

Arī Lucavsalas “pieejamā” pludmale ir brāķis, jo celiņš no pārģērbšanās kabīnes līdz ūdenim neved. Ja arī vestu, tad tuvākā vieta Daugavā ir pārāk sekla, peldēt tajā nevar.

Kā atklāšanas pasākumā intervijā TV pērngad teica Aigars Apinis, ģērbtuve ir pārāk tālu. Cilvēkiem ar invaliditāti domātajām ērtībām jāatrodas vienkopus, kompaktākā teritorijā (netālu ir arī speciālas šūpoles ratiņkrēslu lietotājiem).

Pie Bābelītes ezera ratiņkrēsla lietotājiem nokļūt ir praktiski neiespējami, kaut gan viena no oficiālajām peldvietām ir tieši tur. No Brīvības ielas ezeru nošķir dzelzceļa uzbērums, bet no tuvākajām pārejām ceļi smilšaini.

Pie Ķīšezera, Juglas ezera, Velnezera, Dambjapurva ezera, Buļļupes, Bolderājas karjera un pie Daugavas Ķengaragā var piebraukt un skatīties uz ūdeņiem, bet peldēties iespējams vienīgi tad, ja kāds ratiņnieku ienes ūdenī…

Lai pludmale būtu pieejama, ceļam ar cietu segumu jāsniedzas līdz ūdenim un vēl gabalu ūdenī iekšā. Ja normatīvi pagaidām to neparedz, tad tie jāpārskata. Un, protams, cieši blakus jābūt ģērbtuvei un peldratiem.

Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *