Nav noslēpums, ka vēlēšanas ir solījumu laiks. Un sola gandrīz ikviena partija, ar retiem izņēmumiem. Sola pēc savas saprašanas un politiskajām nostādnēm. Tomēr aktuālāks ir jautājums, ko tad īsti viena vai otra sociālā grupa sagaida no valsts. Vai tas ko iedomājušies politiķi tiešām cilvēkiem ir nepieciešams, vai varbūt tas ir vajadzīgs tikai, lai aizpildītu partiju pirmsvēlēšanu programmas?
Kas cilvēkiem ar invaliditāti būtu svarīgi, lai justos pilntiesīgi sabiedrības dalībnieki.
Skaidrs, ka Latvijā katram cilvēkam ir vajadzīgs kāds personu apliecinošs dokuments – pase vai auto vadītāja apliecība.
Nupat atkal izskanēja viedoklis par sociālā budžeta samazināšanu. Daži uzskata, ka tā ir vienīgā iespēja, savukārt citi ir kategoriski pret šādām izmaņām un uzskata sociālo budžetu par neaizskaramu.
Vai tiešām tikai pēc liela sabiedrības spiediena mēs sākam saprast, ka cilvēks tas ir labi. Arī ar dažādām invaliditātēm?
Cilvēki ar invaliditāti sabiedrībā! It kā gaidīti ar uz papīriem sarakstītām deklarācijām, pamatnostādnēm, koncepcijām un citiem svarīgiem dokumentiem, bet patiesībā Eņģelis norāda, kas notiek patiesībā!
Latviju pāršalca ziņa, ka autotransporta sistēma Latvijā ir uz bankrota robežas un vainīgi ir... invalīdi! Jā, jā! Nevis krīze, nevis slikts menedžments un loģistika, bet tieši invalīdi!
2010. gada 9 novembrī notika nozares nevalstisko organizāciju un jaunā veselības ministra tikšanās.
