Cipargalva
Šī stāsta galvenais personāžs pats atrada Apeirons Stāsti komandu. Kamēr mēs, Apvienība Apeirons, esam spiesti strādāt ārpus sava ierastā biroja Valdemāra ielā, mēs atrodamies bijušās rūpnīcas VEF teritorijā. Paša augstākā torņa 4.stāvā strādājam mēs, bet tikai stāvu augstāk ir kādas reklāmas aģentūras birojs. Viens no darbiniekiem kādā jaukā dienā atnāca pie mums ciemos ar vīnu un cepumiem. Aivars strādā minētajā reklāmas aģentūrā. Pēc pirmās tikšanās mums bija skaidrs, ka, ja kāds visas Brīvības ielas garumā ir pozitīvo stāstu cienīgs, tad tas ir Aivars Šmits.
Aivars ŠmitsĀrēji ļoti mierīgs un pēc stāstītā, šķiet, arī iekšēji Aivars ir prātīgs, apdomīgs un ar dzīvi kopumā apmierināts. Viņš pats saka, ka gan profesionāli, gan arī pēc dzīves uztveres viņš ir matemātiķis. Aivars savā darbavietā esot cipargalva, kas strādā kopā ar radošiem cilvēkiem, taču, kad darbadienas beigās Aivars iziet no biroja, arī viņš pievienojas radošo prātu pulkam. Arī intervijas vietu šoreiz izvēlējās Aivars un, viņaprāt, pamests, piemēslots nostūris VEF teritorijā ir ļoti radoša tikšanās vieta. „Es tā padomāju un šī vieta ļoti labi raksturo mani. Es kā cipargalva darbojos tajā radošajā vidē. Daudzi varbūt šo nesaskata kā radošu vidi, bet gan kā izdemolētu un nolaistu teritoriju, bet man tā šķiet vienreizēji radoša. Tāds es esmu arī ikdienā – radoši cilvēki apkārt, reklāmas industrija. Tāds es tajā vidē esmu – savādāks”, stāsta Aivars. Savādākam esot būt viegli, jo nav vajadzības sevi pierādīt, izlikties. „Nav jācīnās kā gailim vistu kūtī jāizceļas ar spilgtām spalvām. Vienkārši nav jāizliekas”, stāsta Aivars. 

Mēs tiekamies ar Aivaru jau viņa atvaļinājuma laikā un tieši tajā dienā, kad viņš grasās braukt uz Liepāju. „Es esmu izkopis sevī spēju neko nedarīt. Nevis tā, ka sēdēt un pilnīgi neko, bet glāze vīna, grāmata un atvērts logs. Es to māku izbaudīt”, skaidro stāsta varonis. Vēl viņš VEFatvaļinājuma laikā bija iecerējis makšķerēt. „Man patīk medīt makšķerējot. Es agrāk domāju, ka to nav iespējams darīt cilvēkam ratiņkrēslā, taču izrādās, ka iekāpt laivā un nedaudz pamakšķerēt vakara miglā – tas ir baigais spēks”, stāsta Aivars. Pāris dienas pēc mūsu tikšanās, viņš savā Twitter profilā rakstīja, ka cope esot izdevusies godam. Ar to, protams, Aivaru apsveicam! „Bet vispār es esmu meklētājs, kas nav koncentrējies uz vienu konkrētu lietu. Arī dzīves pavērsiens ar traumu lika aizvien vairāk interesēties, meklēt. Manas intereses ir ļoti plašas”, par savu brīvo laiku saka Aivars.


Pelde
Invaliditāti Aivars ieguva, lecot ūdenī. Tas vienkārši notika neīstajā vietā un neīstajā laikā. „Es zinu daudz cilvēku, kam ir gadījies tā, kā man, un viņi arī neteiktu, ka kaut kas bija nepareizi vai pārgalvīgi. Tā vienkārši sanāca”, saka Aivars. Pēc traumas jau slimnīcā ar ārstu Aivars bija aprunājies par cilvēkiem ar invaliditāti, kas dzīvē daudz sasnieguši. „Mēs runājām par Stīvenu Houkingu, kurš ar savu balsi...pat ne balsi, viņš pat runāt nevar, kurš ir sasniedzis tik daudz un izdarījis tādas lietas, kuras pilnīgi nav atkarīgas no fiziskā ķermeņa”, atceras Aivars. Aivaram un viņa ģimenei trauma nebija par iemeslu žēlumam, bet gan par iemeslu zināmām pārmaiņām, kuras visi pieņēma.

„Pirmkārt tas, protams, ir atkarīgs no katra cilvēka individuāli – kāds ir viņa garīgais stiprums un šī te spēja sevi mainīt atkarībā no apstākļiem. Tikpat svarīgi ir cilvēki, kas ir apkārt. Šajā ziņā man laikam arī bija paveicies, ka tajā brīdī apkārt cilvēki bija tādi, kas spēja pacelt, kaut kā turēt to garīgo. Tā nebija reize, kad visiem šausmināties, bet reize, kad darīt, risināt tās lietas”, atceras Aivars.


Aivars ŠmitsReklāma
Jau minēts, ka mūsu stāsta varonis darbojas reklāmas jomā. Aivars atzīst, ka ir spēris apzinātus soļus tieši šīs industrijas virzienā un, ja būtu iespēja mainīt jomu, kurā strādāt, viņš, visticamāk, šo iespēju neizmantotu. „Reklāmā daudz nosaka radoši cilvēki, bet reklāmas mērķis ir veicināt biznesu. Ir cilvēki, kas šos radošos prātus nostāda uz kaut kādiem biznesa principiem tā, lai rezultātā reklāma sasniegtu biznesa mērķi”, par savu darbu stāsta Aivars.

Jautājām arī, kā Aivars varētu komentēt reklāmas industriju Latvijā. Jautājumam sekoja gara, izteiksmīga nopūta. „Ir tāds interesants, valsti raksturojošs rādītājs kā IKP. Ja IKP aug par 10%, tad reklāmas industrija aug par 20%. Un tieši pretēji – ja IKP krīt par 20%, tad reklāma krīt par 40%. Krīze lika cilvēkiem pārdomāt, vai viņi tiešām vēlas būt reklāmas biznesā, vai arī tur ir tikai, lai pelnītu naudu”, uzskata Aivars. Neskatoties uz to, ka industrija ir spēcīgi cietusi no krīzes, tā tomēr ir interesanta.

Aivars saka, ka nestāda dzīvei plānus, jo tas traucējot. Viena lieta gan esot padomā – atgriešanās augstskolā. To Aivars tuvākajā laikā labprāt izdarītu. „Pa lielam, tāda plāna kā agrāk – es gribu būt prezidents – tāda man nav. Zinot sevi, tas man nav vajadzīgs un lielie dzīves plāni man tikai jauc galvu”, saka Aivars. Lai mūsu stāsta varonim piepildās plāns un izdodas viss tas, ko viņš neplāno, bet vēlas!



Komentāri
Vārds: *
Komentārs: *