2011-07-07 10:55:50 1 komentārs

Par Māri uzzinājām, varētu teikt, pavisam nejauši. Mūsu jaunais kolēģis vienā brīdī teica: „Klau, kā būtu, ja mēs par Māri Āboliņu uztaisītu stāstu? Mēs vienu laiku kopā strādājām, viņš tāds riktīgi foršs džeks!?” Painteresējāmies, dabūjām kontaktinformāciju, sazvanījāmies ar Māri un uzreiz jau vienojāmies par tikšanos. Tikāmies Latvijas Televīzijas ēkā Zaķusalā. Kad ieradāmies, mums vajadzēja iet pa ļoti gariem, ne visai veiksmīgi izgaismotiem milzīgās ēkas gaiteņiem pretī Mārim, jo viņš pats ar ratiņkrēslu šādus garus gabalus pieveikt nevar.

lasīt tālāk

2011-06-30 10:18:12 0 komentāri

Vairāk kā trīs stundas ceļā, tikai viena apstāšanās Pļaviņās un Apeirons Stāsti komanda uz Rēzeknes apvedceļa satikās ar šī stāsta varoni Daini Pīrāgu. Sirms, smaidīgs kungs, runā ar nelielu latgaliešu akcentu, taču viss, ko saka, šķiet, ir dziļa ciņa pārliecība. Pie Daiņa nebraucam kā pie sveša cilvēka, viņš ir jau sens Apvienības „Apeirons” draugs. Viņš ir arī bijušais Apeirona sadarbības organizācijas „Impulss” vadītājs, bet par to visu sīkāk šajā stāstā.

lasīt tālāk

2011-06-17 14:12:19 2 komentāri

Pērngad Baiba sāka strādāt apvienībā "Apeirons". Pirms tam 27 gadus viņas darba vieta bija Preses nams, kur viņa nostrādāja līdz pat šī interesantā uzņēmuma slēgšanai. Taču paralēli darbam kā brīvprātīgā Baiba "Apeirona" aktivitātēs iesaistījās jau deviņdesmito gadu vidū.

lasīt tālāk

2011-06-09 11:27:03 0 komentāri

Tikšanās ar šī stāsta varoni notika benzīntankā. Ārā bija saulains, silts laiks, uzreiz pēc Apeirons Stāsti komandas ierašanās, pie benzīntanka Purvciemā piestāja arī pelēcīgi zils Ford busiņš. Mikus izkāpa ārā un uzreiz devās apraudzīt savus darbiniekus. Tikai pēc tam nāca aprunāties ar mums. Šoreiz stāsts ir par Miku, kurš ir būvdarbu vadītājs, tēvs savām meitām un vienkārši interesants cilvēks.

lasīt tālāk

2011-06-01 08:53:53 0 komentāri

Katru rītu birojā noskan izteiksmīgs „Labrīt!”, tad tas pats tiek sacīts katram atsevišķi, pievienojot arī rokas spiedienu. Apstaigājis visus kolēģus, Aigars ķeras klāt kārtējai skiču, projektu un e-pastu kaudzei. Viņš ir Latvijā vienīgais vides pieejamības eksperts ar atbilstošām zināšanām un sertifikāciju. Savu arodu Aigars apguvis ne vien semināros, bet arī praktiski katru dienu. Jau kopš deviņdesmito gadu sākuma Aigars pārvietojas ratiņkrēslā. Lai arī sākumā viņš ļoti centies nostāties uz savām kājām, pēc kāda laika nācies saprast: „tie rati tagad ir un jādomā, kā tālāk dzīvot”.

lasīt tālāk

2011-05-25 13:18:52 0 komentāri

Kad zvanījām mūsu stāsta varonim par iespējamo tikšanos, sākumā gan Pēteris uzdeva daudz jautājumu par to, kādēļ vēlamies interviju tieši ar viņu. Lai arī šķietami negribīgi, tomēr viņš piekrita sarunai ar mums. Kā atzina tikšanās laikā, šī viņam ir lieliska iespēja izrauties no ikdienas darbiem un kaut ko pamainīt. Kad ieradāmies Strazdumuižas neredzīgo ciematā, mums pretī nāca smaidošs kungs. Gan viņa sejas izteiksme, gan runas stils, gan arī balss tembrs lika domāt, ka mūsu saruna būs ar kādu dzīves gudru, intelektuālu un ļoti optimistiski noskaņotu cilvēku. Visas prognozes izrādījās patiesas.

lasīt tālāk

2011-05-05 15:04:55 0 komentāri

Uzzinājām, ka ir meitene Anna, kurai konstatēta bērnu cerebrālā trieka, taču, pateicoties dažādiem iemesliem, Anna ar slimību sadzīvo veiksmīgāk, kā citi jaunieši ar līdzīgu diagnozi. Ieradāmies pie Annas mājās Purvciemā. Visai omulīga privātmāja. Annas mamma sagaidīja mūs ar biezpiena pankūkām un kafiju. Kamēr Annai notika datorprogrammas „3DS max” apmācība, mums sanāca patērzēt ar Annas mammu. Patiesībā nē, tā nebija tikai patērzēšana, jo Ilze mums izstāstīja aizraujošu stāstu par to, kā izdevies sasniegt šī brīža augsto sasniegumu Annas attīstībā. No Zīgerista līdz pat vietējās skolas skolotājiem. Šķiet, ikviens ir devis savu ieguldījumu, lai Anna varētu staigāt, rehabilitēties un jau šobrīd pat braukt ar kartingu.

lasīt tālāk

2011-05-05 14:57:31 0 komentāri

Pavasarīgi saulaina pēcpusdiena aizved Apeirona komandu Madonas novada virzienā. Ļaudonas pagastā satiekam Dauģu ģimeni- Ingunu ar dēliem Raivo un Elvi. Dvīņubrāļi slimo ar bērnu cerebrālo trieku. „Dievs uzliek tādu nastu kādu var panest, bet vai tāda tiešām ir mana nasta? Darbosimies cik varēsim, galvenais ir neapstāties!”, noteic dēlu mamma Inguna.

lasīt tālāk

2011-05-02 12:00:03 0 komentāri

Un atkal Apeirons Stāsti komanda ieņēma kursu austrumu virzienā. Šoreiz galamērķis bija Gailīši. Tas ir kāds ciems netālu no Preiļiem. Ja var ticēt kartei, tad attālums no Rīgas līdz Gailīšiem ir 213 km. Preiļos gan mēs arī piestājām, lai tiktos ar Osvaldu un viņa meitu Inesi. Dienas centrā mūs laipni sagaidīja. Inesei bija pienācis launaga laiks un, kamēr mēs runājām ar Osvaldu, viņa ēda smalkmaizīti un dzēra tēju. Osvaldam un viņa sievai ir četri bērni, Inese ir trešais no tiem. Viņas diagnoze ir dzemdību trauma, bērnu cerebrālā trieka.

lasīt tālāk

2011-04-11 12:04:26 0 komentāri

Kādu dienu sēdāmies savā Apeirons Stāstu auto un devāmies uz Pļaviņām. Pļaviņu novada ģimnāzijā ieradāmies neilgi pirms zvana. Devāmies uz informātikas kabinetu, lai tiktos ar skolotāju Aldi. Pirms sarunas, kad zvanījām skolas direktoram, lai saskaņotu filmēšanu, viņš teica: „Filmēt nevis drīkst, bet vajag! Par tādiem cilvēkiem kā Aldis, ir jāzina visiem!” Aldis ir informātikas skolotājs un viņš pārvietojas ratiņkrēslā.

lasīt tālāk