Sekojošie ieteikumi palīdzēs Tev saskarsmē ar cilvēku, kam ir redzes traucējumi
Varbūt daudzus no mums tieši nezināšana kādreiz atturējusi pastiept roku pretī neredzīgam cilvēkam, bet varbūt tieši tobrīd šī palīdzība viņam bijusi ļoti nepieciešama.

Atcerieties, ka jūsu palīdzība var būt vajadzīga ne tikai pilnīgi neredzīgam, bet arī vājredzīgam cilvēkam - piemēram, naktī vai viņam nepazīstamā vietā. Tāpēc šajā bukletā vārds «neredzīgs» daudzviet attiecināts gan uz pilnīgi neredzīgiem, gan vājredzīgiem cilvēkiem.    Atcerieties, ka oficiālā neredzīgo pazīšanas zīme visā pasaulē ir baltais spieķis (taču, protams, ka neredzīgam cilvēkam tas var arī nebūt).


  • Vienmēr vispirms pajautājiet, vai jūsu palīdzība ir vajadzīga!
Lai neredzīgs cilvēks varētu orientēties apkārtējā vidē, viņam nepieciešami precīzi norādījumi. Nebūs jēgas, ja māsiet ar roku vajadzīgajā virzienā vai sacīsiet: «Tas ir tur, tajā pusē!» Labāk sakiet, piemēram: «Jūsu priekšā ir soliņš» vai «Vienu metru pa labi no jums atrodas.»
Noteikti informējiet neredzīgo cilvēku, ka aizejat, citādi viņam pēc brīža nāksies konstatēt, ka turpina sarunu ar tukšu vietu. Ticiet - tas nebūt nav patīkams atklājums.

  • Nepaaugstiniet balsi
Sarunājoties ar neredzīgo, nepaaugstiniet balsi. «Neredzīgs» parasti nav sinonīms vārdam «kurls». Ja tomēr cilvēkam ir arī dzirdes traucējumi, lai pievērstu uzmanību, viegli pieskarieties viņa rokai, runājiet skaidri un lēni. Nekliedziet! Ja cilvēks dzird labāk ar vienu ausi, pavadiet viņu no tās puses. Ja mutiska saziņa nav iespējama, varbūt cilvēks saprot ziņas, ko rakstāt viņa rokā: ar rādītājpirkstu rakstiet viņa plaukstā lielos burtus. Tas gan iet lēni, bet varbūt izdosies saprasties.    Ja neredzīgs ir kāds jūsu darba kolēģis vai ģimenes loceklis, tad atcerieties, ka ierastā situācijā neredzīgs cilvēks droši pārvietojas, atrod vajadzīgās vietas un priekšmetus, var sevi aprūpēt. Tādēļ neizjauciet ierasto lietu kārtību, nepārvietojiet mēbeles bez neredzīgā ziņas, neatstājiet viņam ceļā kādus priekšmetus - neveidojiet viņam apgrūtinošu situāciju.

  • Uzrunājot neredzīgo, ja vien jūsu balss viņam nav labi pazīstama, nosauciet savu vārdu.
Tāpat arī īsi paskaidrojiet, kas jūs esat. Neredzīgais grib zināt, ar ko viņš runā. Neredzīgam cilvēkam nepatīk, ja ap viņu klusi staigā nepazīstami cilvēki. Uz ielas, transportlīdzekļu troksnī, istabā, kur ir paklāji vai spēlē mūzika, kafejnīcā, pūlī u.tml. neredzīgajam ir grūti aptvert, vai viņam blakus atrodas viņa sarunu biedrs. Tāpēc vēlreiz atgādinām - arvien brīdiniet neredzīgo par savu aiziešanu vai atnākšanu.

  • Sarunā ar neredzīgo dažreiz cilvēki apzināti izvairās lietot vārdus «redzēt, skatīties, neredzīgs».
Neredzīgie lieto un uztver vārdu «redzēt», lai ar to izteiktu savu «redzēšanas» veidu - proti, just, sataustīt u.tml. Bet nebūtu vēlams sarunās lietot vārdu «akls» - daudziem tas izsauc negatīvas emocijas.

  • Pastāstiet, par to, kas notiek apkārt
Neredzīgam cilvēkam var būt grūti saprast, piemēram, par ko gan visi pēkšņi sākuši smieties vai no kurienes nāk kāds neparasts troksnis.        Ja gribat griezties pie neredzīgā, kurš ir kopā ar kādu citu cilvēku, uzrunājiet tieši pašu neredzīgo nevis viņa pavadoni, nosaucot vārdā (ja jūs viņu pazīstat), vai viegli pieskaroties (ja nepazīstat) - tad neredzīgais zinās, ka uzrunājat tieši viņu. Kontakts ar acu palīdzību nav iespējams.
  
  • Maltītes laikā pavaicājiet, vai neredzīgajam nepieciešama kāda palīdzība (piemēram, padot viņam ēdienu, sagriezt gaļu u.tml.).
Varat pateikt, kur atrodas galda piederumi, kur ir glāzes, pelnu trauks (varat viegli paklauvēt pa šiem priekšmetiem, lai atvieglotu orientēšanos pēc skaņas), taču pēc tam paši nesāciet tos pārvietot citās vietās, neko nesakot. Pasakiet, kā uz šķīvja salikts ēdiens. Ja dodat viņam kaut ko rokās, tad pasakiet, kur pēc tam šo priekšmetu varēs nolikt (piemēram, «pa kreisi no jūsu krēsla ir galdiņš»). Pirms kaut ko piedāvājat, informējiet par izvēles iespējām, ja tādas ir (piemēram, nolasiet ēdienkarti vai nosauciet visus ēdienus, kas atrodas uz galda). Izvēlēto nolieciet tā, lai to varētu viegli aizsniegt. Nedodiet neredzīgajam, piemēram, paplāti, pilnu ar glāzēm, jo, ņemot savu, viņš var nejauši apgāzt pārējās.

  • Ģērbtuvē ļaujiet neredzīgam pašam nolikt savas mantas, bet, ja jūs viņam palīdzat, pasakiet, piemēram, ka «jūsu mētelis karājas uz pirmā pakaramā no durvīm», un virziet viņa roku uz drēbju pakaramo.
Taktiski norādiet, ja apģērbs nav kārtībā vai uz tā ir kādi traipi - arī jūs taču nevēlētos izskatīties nevīžīgs, pats par to nenojaušot.    Ja palīdzat neredzīgam cilvēkam ieiet veikalā, pavadiet viņu līdz vajadzīgajai nodaļai. Ja viņš precīzi zina, ko grib pirkt, tad nopirks šo priekšmetu uzreiz. Ja viņš grib sākumā uzzināt, kādas preces ir pārdošanā, nosauciet tās, kas viņu interesē. Ja iespējams, dodiet viņam rokā dažādus priekšmetus, lai viņš varētu ar tiem iepazīties. Tādējādi viņam radīsies priekšstats par to formu, izmēriem, kvalitāti. Aprakstiet viņam krāsu, rakstu, u.c. preces īpatnības. Neslēpiet, ja, jūsuprāt, konkrētā prece viņam nepavisam nepiestāv.

  • Bieži neredzīgam cilvēkam nepieciešams lasīt priekšā.
Kas attiecas uz laikrakstu un žurnālu lasīšanu, tad nav svarīgi, kas jums personīgi liekas interesants un aktuāls. Jums jānolasa visi virsraksti, un cilvēks pats izlems, ko viņš vēlas dzirdēt. Ievērojiet arī privātās sarakstes konfidencialitāti, ja tiekat lūgts nolasīt vēstuli.

  • Ja esat nolēmis uz brīdi kļūt par neredzīga cilvēka pavadoni un jūsu palīdzība tiek pieņemta, pajautājiet neredzīgajam, uz kurieni viņš vēlas doties.
Parasti neredzīgs cilvēks turas redzīgajam pavadonim elkonī, līdz ar to viņš var droši iet, izjūtot pavadoņa ķermeņa kustības. Tikai noteikti neaizmirstiet brīdināt savu partneri par izmaiņām ceļa virsmā, piemēram, pārejot no asfalta uz zālāju, par bedrēm ietves segumā, nelīdzenumiem, kur var aizķerties kāja (un neaizmirstiet, ka, apejot šķēršļus, jūsu partnerim vajag pietiekoši daudz vietas). Uzmanieties arī no šķēršļiem, kas atrodas galvas augstumā, īpaši, ja jūsu partneris ir garāks par jums.

  • Nesakiet: «Mēs pagriežamies pa kreisi (vai pa labi)»!
Neredzīgais sajutīs virziena maiņu pēc jūsu kustībām. Jūsu vadošajai rokai (tai, pie kuras turas neredzīgais) jābūt mierīgai un atbrīvotai. Nesāciet to vicināt vai ar to kaut ko norādīt! Ne reti veikalos, birojos un citās ļaužu pilnās vietās jums nāksies doties cauri šaurām ejām. Tad jūsu partneris ies aiz jums, bet nevis jums blakus. Vispirms, brīdiniet partneri, ka nāksies iet vienam aiz otra. Atvirziet vadošo roku sev aiz muguras. Jūsu partnerim ir jāatkāpjas tieši aiz jums, neatlaižot satvērienu.

Lai ejot neuzgrūstos jums virsū, neredzīgajam satvēriena roka (t.i., tā roka, ar kuru viņš šobrīd satvēris jūsu elkoni) jātur izstiepta. Negriezieties atpakaļ, lai paraudzītos, kas notiek - viss kārtībā, jūsu partneris jums sekos. Kad atkal ir pietiekami daudz vietas, lai ietu blakus, «atvelciet» savu roku atkal normālā stāvoklī, gar sāniem, un jūsu partneris atkal ies jums līdzās. Tas pats jāievēro arī, ejot pa durvīm! Bet ja šaubāties, vai pratīsiet vadīt partneri cauri durvīm, varbūt vienkāršāk ļaut viņam iziet vienam pašam. Paejiet malā, atveriet durvis un nostājieties atkal blakus tad, kad viņš ir izgājis cauri.

  • Dažreiz cilvēki nezina, kā brīdināt savu partneri par ietves apmali.
Vienkārši - kad tuvojaties apmalei, pasakiet, vai tā ir «ietve uz augšu» vai «ietve uz leju». Pirms nokāpt no apmales vai uzkāpt uz tās, palēniniet gaitu, un partneris pēc jūsu kustībām to sapratīs un attiecīgi reaģēs. Tāpat, kad tuvojaties pakāpieniem vai slīpumam, pasakiet partnerim, vai kāpnes (slīpums) ved augšup vai lejup. Ja vien iespējams, neredzīgajam cilvēkam pa kāpnēm vajadzētu iet margu pusē. Neskaitiet daudzos pakāpienus, tam nav jēgas! Partneris sapratīs virzību pēc jūsu ķermeņa kustībām.

  • Ja braucat ar liftu, noteikti pārliecinieties, vai tā kabīnes grīda ir nostājusies vienā līmenī ar kāpnēm.
Daži cilvēki vēlēsies stāvēt pie kabīnes sienas, ar roku pret to atbalstoties, lai justos stabilāk. Šķērsojot ceļu vai kāpjot pa kāpnēm, jākustas taisnā virzienā nevis kādā leņķī, vienmēr izmantojot īsāko distanci.

  • Ja esat tikai palīdzējis neredzīgam cilvēkam šķērsot ielu un tad katrs dodaties uz savu pusi, noteikti pasakiet savam partnerim, kur tieši viņš atrodas un kādi šķēršļi ir viņa ceļā.
  • Nekad nestumiet vai negrūdiet neredzīgu cilvēku sēdeklī!
Pievediet viņu pie sēdvietas un pāris vārdos to aprakstiet (krēsls, mīksts dīvāns, zems soliņš utt.). Palūdziet viņu atlaist satvēriena roku un novietojiet to uz sēdvietas atzveltnes, roktura vai paša sēdekļa (kas katrā gadījumā šķiet piemērotāk) - viņš apsēdīsies pats. Brīdiniet, ja blakus ir arī galds.

  • Iekāpjot automašīnā, uzlieciet vadošo roku uz durvju roktura un pasakiet partnerim, vai mašīnas priekšgals ir pa labi vai pa kreisi.
Tad neredzīgais, sekojot jūsu rokai, ar satvēriena roku atradīs rokturi, bet ar otru roku tikmēr - jumtu. Viņš var tad atvērt mašīnas durvis un iekāpt. Ja vēlaties vispirms durvis atvērt, tad pasakiet, kad tās ir vaļā, un uzlieciet vadošo roku uz mašīnas jumta, lai viņš varētu šādi noorientēties. Tad ar otru roku neredzīgais sataustīs sēdekli un apsēdīsies, pats arī aizverot durvis. Kad ceļojums galā, palīdziet partnerim atvērt durvis un izkāpt no mašīnas.

  • Iekāpjot sabiedriskajā transportlīdzeklī un izkāpjot no tā, pavadonis vienmēr iet pirmais.
Noteikti brīdiniet savu partneri par kāpšļa augstumu! Neredzīgam cilvēkam vēlams piedāvāt apsēsties (vienkārši uzlieciet viņa roku uz brīvā sēdekļa atzveltnes), jo, transportlīdzeklim strauji bremzējot, viņš ne vienmēr spēs atrast atbalstu. Ja cilvēks ir vājredzīgs, ikdienas soli var atvieglot tādi šķietami vienkārši paņēmieni kā pareiza apgaismojuma izvēle, kontrastkrāsu izmantošana (balta krūzīte ar kafiju uz tumša galdauta ir labāk saskatāma nekā stikla glāzē ieliets piens - uz balta), piemērota stipruma lupas lasīšanai, cilvēkam pierastās lietu kārtības ievērošana. Kartona gabaliņā izgriežot nelielu taisnstūri, radīsies tā sauktā «paraksta karte» - trafarets, kas parakstoties neļaus pildspalvai aizslīdēt no vajadzīgās rindiņas. Lasīšanu atvieglos tumša papīra sloksnīte, ko novieto zem rindiņas un virza lejup ar katru jaunu rindu, vai arī kartona sloksnītē izgriezts lodziņš vienas rindiņas augstumā - tā tiks novērsts arī gaismas atspulgs uz glancēta papīra un pastiprināts burtu kontrasts.


Tie ir tikai daži padomi, kuru ievērošana jūtami uzlabotu mūsu savstarpējo saskarsmi. Jo galvenais taču - katra cilvēka labā griba un vēlēšanās palīdzēt!




Informācija sagatavota sadarbībā ar
Liepājas Neredzīgo biedrību www.redzigaismu.lv