Sociālo un darba lietu komisijas sēde „Par Labklājības ministrijas izstrādāto koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti”
2010. gada 30. novembrī Sociālo un darba jautājumu komisijā tika prezentēta Labklājības Ministrijas (LM) izstrādātā koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti.
2010. gada 30. novembrī Sociālo un darba jautājumu komisijā tika prezentēta Labklājības Ministrijas (LM) izstrādātā koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti. LM norāda, ka sociālā budžeta uzkrājums strauji samazinās un neko nemainot tas daļēji nespēs segt 2011. gada pakalpojumu izmaksas. Šī koncepcija paredz dažādus situācijas uzlabošanai nepieciešamus priekšlikumus.
LM norādīja, ka sociālā budžeta uzkrājums strauji samazinās un situācijas uzlabošanās tuvākajos gados nav gaidāma. Nepārskatot speciālā budžeta izdevumus vai nerodot iespējas palielināt speciālā budžeta ieņēmumus, tā uzkrājums daļēji nespēs segt jau 2011.gada pakalpojumu izmaksas. Turklāt, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanos, pieaugs sociāli aizsargājamās sabiedrības daļa, kuras nodrošināšanai būs nepieciešami arvien lielāki līdzekļi. Šo faktoru rezultātā sociālās apdrošināšanas budžeta finansiālā stabilitāte ir apdraudēta.
Ņemot vērā koncepcijā iestrādātos Labklājības ministrijas priekšlikumus, valdība sestdien 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja LM izstrādāto koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti. Līdz ar to paredzēts, ka piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām varētu segt no valsts pamatbudžeta nevis kā līdz šim - no sociālā budžeta. Tāpat valdība vienojās pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 62 līdz 65 gadiem, sākot no 2016.gada līdz 2021.gadam, ik gadu to paaugstinot par 6 mēnešiem. Valdības atbalstītā koncepcija paredz sākot ar 2016.gadu palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, pārtraukt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām piešķiršanu jaunpiešķirtajām pensijām. Savukārt uz noteiktu laiku paredzēts iesaldēt pensiju indeksāciju, kā arī sākot ar 2012.gadu atteikties no atvieglotajām pensijām (jaunpiešķirtajām) tiem cilvēkiem, kuri strādājuši darbos ar kaitīgiem darba apstākļiem. Bet no 2013.gada maternitātes un paternitātes pabalstu paredzēts turpināt piešķirt 80% apmērā no individuālās iemaksu algas.
LM prezentācijai sekoja ilgas un smagas diskusijas. Gan deputāti, gan arodbiedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvji vēlējās noskaidrot kā koncepcijas izstrādātāji ir nonākuši tieši pie šādiem priekšlikumiem. Prezentācijas vērotājiem neradās pārliecība, ka LM izmanto patiesus pašreizējais situācijai atbilstošus datus un ir pilnībā pārdomājusi savu priekšlikumu sekas. Nekļuva skaidrs, kādēļ LM izvēlējās pacelt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, nevis 62 kā Francijā vai 67 kā Zviedrijā.
Rezultātā komisija pieprasīja LM atsūtīt un iepazīstināt ar ekonomisko aprēķinu materiāliem. Tas dos iespēju saprast, kā LM ir nonākusi pie koncepcijā ietvertajiem cipariem.
Diskusijas laikā komisijā nostiprinājās viedoklis, ka problēma ir visā pensionēšanas sistēmā. Patreizējā pensiju sistēma esot radīta pagājušā gadsimta 60tajos gados. Toreiz bija pavisam cita demogrāfiskā situācija – bija daudz gan pašreizējie, gan nākotnes nodokļu maksātāji (bērni). Nu ģimenēs bērnu ir salīdzinoši daudz mazāk. Rezultātā patreizējām daudzbērnu ģimenēm ir grūtos apstākļos ir jāaudzina nākotnes nodokļu maksātāji, kas nākotnē uzturēs pamatā tos, kas jau tagad dzīvo paši sev, kuriem nav bērnu. Problēma ir tur, ka pensija nav sasaistīta ar attiecīgās personas bērniem. Radās ideja izdomāt pensijas sistēmu, kuras ietvaros personas pensija būtu cieši saistīta ar tās bērnu nodokļu iemaksām. Bet vai tas atbildētu solidaritātes principam? Vai tas būtu godīgi? Vai tas nenozīmē, ka valsts ne par vienu nerūpēsies, bet katra ģimene pati uzturēs savus pensijas vecumu sasniegušos ģimenes locekļus?
Kopumā runājot, sociālās apdrošināšanas jautājumi vienmēr rada smagas diskusijas. Te saduras cilvēku vēlme nodrošināt sev pilnvērtīgu dzīvi un valsts ekonomiskās iespējas šo vēlmi īstenot. Vienīgais atrisinājums ir atklātas un pilnvērtīgas diskusijas veidošana. Tās laikā visas puses var iepazīt citu pušu reālo situāciju un argumentus. Tikai sadarbojoties var atrast „Zelta vidusceļu”.
Te ir atrodams pilns koncepcijas teksts un cita papildus informācija -
http://www.lm.gov.lv/text/864.Normunds Pīlips
„Apeirons” pārstāvis Saeimas komisijās