Vai publisko ūdenskrātuvju krasti Rīgā ir pieejami? Dambjpurva ezers, Velnezers, Juglas ezers.
Daudzi interesējas, vai cilvēki ar invaliditāti var aizbraukt uz ārzemēm un vai lidostas ir pieejamas. Aizbraukt var, lidostas ir pieejamas, bet vispirms ir jāizpēta mūsu pašu Rīga un tās tuvākā apkārtne! Tajā skaitā publisko ūdenskrātuvju – upju un ezeru krasti. Jābrīnās, kāpēc tas vēl joprojām nav izdarīts! Īpaši aktuāli tas šķiet vasaras laikā, kad tie, kas var staigāt, ņem piknika grozus, peldkostīmus, un pošas uz kādu ezermalu atpūsties. Bet cik pieejamas krastmalas ir cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā? Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē ir daudz skaistu vietu, bet kādas?

Pirmais brauciens – uz Dambjpurva ezeru, Velnezeru un Juglu.


No sava biroja VEFā, mēs – Baiba un Irina - devāmies uz 21. autobusu. Tas kursē bieži. Vadītājs nolaida platformu un mēs bez problēmām aizbraucām līdz pieturai „Hipokrāta iela”.

No turienes iebraucām mazajā Tebras ieliņā. Tā ir asfaltēta. Ielas galā jau redzams Dambjpurva ezers. Diemžēl pie ezera iela kļūst bedraina un smilšaina.

Ezers ir jauks, tajā peld pīles un karstā laikā ir pilns ar cilvēkiem, kuri sauļojas zālājā un peldas. Apkārt ezeram iekārtota Džungļu taka, kur bērni var rāpties pāri dažādiem šķēršļiem.

Nolēmām ar ratiņkrēslu apbraukt ezeram apkārt. Apbraucām, bet tas nebija viegli. Vairākās vietās traucēja koku saknes, bija arī diezgan smilšainas vietas.

Redzējām pīļu ģimeni – pīli ar kādiem deviņiem maziem pīlēniem.

Pie ezera ir vairākas piknika vietas. Var sapulcēties kompānijā un cept šašlikus.

Ezerā iekārtota arī strūklaka, kas diemžēl šoreiz nedarbojās.

Domājam, ka krastā varētu būt vēl vairāk piknika vietu un soliņu, un apkārt ezeram vajadzētu ierīkot koka laipu taciņu.

Uz Dambjpurva ezeru var aizbraukt arī ar 15. autobusu, netālu ir arī 14. un 18. trolejbusu un 5. autobusa galapunkts.

Pēc tam devāmies pāri Kvēles ielai uz citu Juglas ezeru – Velnezeru. Tur, par laimi, ir vairāk asfaltētu celiņu. Braukšana bija daudz vieglāka.

Apkārt Dambjpurva ezeram ir mežs, bet Velnezers atrodas atklātā vietā. Te saule karsē vairāk. Būtu ļoti jauki, ja ierīkotu dažas lapenes vai nojumītes. Varbūt te vairāk kociņu jāiestāda? Un asfaltētu celiņu vajadzētu ierīkot arī Malienas ielas pusē, jo tur ir tikai taciņa.

Papriecājāmies par Velnezera gulbjiem un skatījāmies uz peldētājiem. Žēl, ka pie ezera nav nevienas kafejnīcas! Tuvākā ir Murjāņu ielā.

Pa Murjāņu ielu kursē vairāki autobusi. Uz centru var aizbraukt ar 40. autobusu. Ja jānokļūst tikai līdz Brīvības ielai, tad der arī 19.; 28. un 29. autobuss, kas tālāk kursē uz Vecmīlgrāvi, Sarkandaugavu un Langstiņiem.

Nolēmām vēl aizbraukt līdz Juglas ezeram pie Strazdumuižas. Braucām pa Murjāņu un Kvēles ielu, izmetām mazu līkumu gar Strazdupīti. Tad šķērsojām Juglas un Pāles ielas krustojumu, un pa Pāles ielu aizripojām līdz bijušajai laivu vai kuģīšu piestātnei. Ceļš gan neredzīgo pansionātu (konkrēti, no dienas centra līdz ezeram) gan varēja būt daudz labāks. Tas bija vienās bedrēs. Arī pati piestātne bija laika zoba saēsta. Bet skats uz ezeru bija labs! Pabarojām dažas pīles un zivtiņas.

Uz abām pusēm no piestātnes krastmala ir aizaugusi un taciņa ļoti šaura. Pirms gadiem 30 arī te Neredzīgo pansionāta pusē bija peldvieta, bet no tās palikušas vairs tikai atmiņas. Tāpēc šajā vietā vēlams iebraukt tikai īslaicīgi, uz 5-10 minūtēm, paskatīties uz ezeru un doties projām. Tieši pretējā krastā redzams Brīvdabas muzejs, tālāk pa labi var saskatīt pansionātu „Ezerkrasti”, bet ezera tālākajā galā redzami agrākās Juglas papīrfabrikas skursteņi.

Tālāk ripojām pa Juglas ielu. Kreisajā pusē pēkšņi negaidīti beidzās trotuārs, nācās pārbraukt uz ielas pretējo pusi. Dažos krustojumos nobrauktuves bija par stāvām. Bet citādi līdz Brīvības ielai aizbraucām bez problēmām un ar 6. tramvaju atgriezāmies pieturā „Rūpnīca VEF”.

Secinājums. Uz visiem trim ezeriem no Rīgas centra, kā arī no Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Ķengaraga, var aizbraukt ar sabiedrisko transportu. Tomēr ratiņniekam nav ieteicams braukt vienam, vismaz pagaidām ir vajadzīgs palīgs.

 

Izbraukums uz Juglas ezeru Berģos

 

Berģos, Juglas ezera malā, atrodas pansionāts „Ezerkrasti”. Kādreiz šis pansionāts saucās „Komunārs” un tajā dzīvoja vecie revolucionāri. Ne jau velti šis ēku komplekss uzcelts ļoti skaistā vietā. Pa pansionāta logiem uz ezeru paveras brīnišķīgs skats!

Taču jautājums, vai šo skaisto apkārtni var baudīt arī tie, kas šeit ierodas ciemos – ne jau dzīvot pansionātā, bet vienkārši pastaigāties gar ezera krastu. Publiski pieejama taciņa gar ezeru stiepjas no Brīvdabas muzeja žoga līdz Juglas upes ietekai ezerā. Bet...

Pludmale Berģos ir viena no vislabāk sakoptajām Rīgas teritorijā, taču krasts gar privātmāju rajonu ir stāvs un smilšains! Vietām ir trepes. Vietām lejup ir smilšainas taciņas. No vairākiem celiņiem spraucas laukā priežu saknes. Un tā līdz Zirdziņa pļavai. Te, ezera krastā, atrodas kāda sena privātmāja, gar kuru celiņš izbeidzas, bet tālāk, gar pansionāta teritoriju, nesen izbūvēts pavisam jauns, bruģēts celiņš. Vēl tālāk atkal ir smilšains celiņš, pa kuru var nokļūt līdz Juglas upes ietekai.

Ar 1. autobusu bez problēmām aizbraucām līdz pansionātam. Gar tā malu ir asfaltēts ceļš, kas ved uz ezera pusi. Ripojām pa to. Ezers jau bija redzams, bet pēdējos 10 m līdz bruģētajam celiņam pārvarēt nevarējām – valnis! Bija padrupušas kāpnītes, bija smilšaina taciņa, bet nederēja ne viens, ne otrs.

Braucām atpakaļ. Nolēmām šķērsot pļavu, kurai pāri veda diezgan smilšaini ceļi. Daudzviet braucām pa zāli, bet pāri tikām. Protams, tikai līdz stāvajai krasta nogāzei. Tur, priežu pavēnī, kādu brīdi pasēdējām un paskatījāmies uz ezeru no augšas.

Pēc tam braucām bruģētā celiņa virzienā. Arī te visgrūtākie bija pēdējie metri. Celiņš jauks, bet tā gals pilnībā iegrimis smiltīs!

Kad tomēr augšā tikām, atkal brīdi pasēdējām ēnā pašā taciņas galā. Bija ļoti karsts. Šī taciņa nav piemērota karstam laikam. Taču ieteicams te atbraukt vakarpusē, īsi pirms saulrieta.

Aizbraucām līdz bruģētās taciņas otrajam galam, kas atkal beidzās smiltīs. Ja nebūtu šo smilšu, noteikti aizbrauktu arī līdz Juglas upei. Taču tas pieejams tikai tiem, staigā vai brauc ar riteni. Ja tur vēlas tikt ratiņnieks, tad jāņem līdzi vismaz divi spēcīgi palīgi!

Palika neapskatīts arī netālu esošais Mašēnu ezers. Varbūt tur aizbrauksim citreiz.

Un tomēr, Juglas ezera piekraste ir jauka vieta atpūtai. Diemžēl tikai staigājošajiem. Nav īsti skaidrs, kāpēc vietā, kur atrodas liels pansionāts, kurā mīt arī ratiņnieki, nav padomāts par dažu smilšainu vietu sakopšanu, pārklājot tās kaut vai ar dēļu laipiņām.

Fotogalerija:

Dambjpurva ezers: http://www.draugiem.lv/apeirons/gallery/?aid=34757746

Velnezers un Juglas ezers: http://www.draugiem.lv/apeirons/gallery/?aid=34757968

Berģos: http://www.draugiem.lv/apeirons/gallery/?aid=34808004


Turpinājums sekos.


Komentāri
Roberts
2015-07-25 10:54:54
Labs ezers. Es peldēju tikai tur.
Vārds: *
Komentārs: *