Televīzijā joprojām problēmas ar raidījumu subtitrēšanu
Jaunajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikts, ka televīzijas veidotajā programmā jānodrošina subtitri un surdotulkojums, taču finansējuma trūkuma dēļ šī likuma prasība LTV 1.kanālā (LTV1) tiek nodrošināta ne vairāk kā 10% apmērā. Lai informētu par likuma prasību neizpildi un rastu risinājumu subtitru un surdotulkojuma nodrošināšanai Latvijas Televīzijas (LTV) veidotajā programmā, iesaistītās puses tuvāko nedēļu laikā plāno vērsties Saeimas komisijā un Tiesībsarga birojā.

Šodien notikušajā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sēdē tikās visas jautājumā iesaistītās puses - padome, LTV un Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) -, lai vienotos par tālāko rīcību.

"Šodien NEPLP sēdē vienojāmies, ka nedēļas laikā veiksim aprēķinus visas programmas surdotulkojuma un subtitru nodrošināšanai un pēc tam kopā ar LNS un padomi vērsīsimies pie Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, lai informētu par problēmām, kas saistītas ar likumā noteiktā uzdevuma izpildi un rastu šai problēmai risinājumu," klāstīja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece atzīmēja, ka plānots vērsties arī Tiesībsarga birojā. "Saeima pērn apstiprināja jauno Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu ar papildus uzdevumiem, bet līdzekļus samazināja, kā dēļ televīzija nespēj kvalitatīvi un pilnvērtīgi pildīt likumā noteikto," skaidro Buceniece.

Plānots, ka vēstule tiks nosūtīta divu līdz trīs nedēļu laikā.

Jau ziņots, ka pērn oktobrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komiteja apsprieda LNS vēstuli, kurā tā atkārtoti aktualizē jautājumu par dzirdes invalīdu iespējām saņemt audiovizuālo mediju pakalpojumus.

LNS prezidents Arnolds Pavlins toreiz uzsvēra, ka Latvijas Televīzija ar subtitriem un surdotulkojumu nodrošina tikai 1,6% LTV1 pārraidēm. LTV nesubtitrē nevienu raidījumu, izņemot Valsts prezidenta un Ministru prezidenta uzrunu gadu mijā, Valsts prezidenta uzrunu Ziemassvētkos un 18.novembrī. Divus raidījumus ("Kopā" un "Naudas zīmes") ar subtitriem piedāvā neatkarīgā kompānija SIA "Hansamedia".

Tā kā LTV raidījumi tikpat kā nav pieejami dzirdes invalīdiem, pēc LNS domām, netiek īstenotas viņu cilvēktiesības un pamattiesības, nenotiek viņu integrācija sabiedrībā, nenotiek viņu izglītošana par politikas, ekonomikas, kultūras, tiesību, vides, drošības un sociālajiem jautājumiem, netiek veicināta viņu latviešu valodas lietošana, nedzirdīgo bērnu un nedzirdīgo jaunatnes auditorijai netiek piedāvāts neviens atbilstošs informācijas, izglītības, kultūras un izklaides resurss.

LTV ģenerāldirektors iepriekš Kots apgalvoja, ka formāli Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasības netiek pārkāptas, jo savu finansiālo iespēju robežās sabiedriskā televīzija gan nodrošina raidījumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un nodrošina surdotulkojumu dienas ziņām, gan subtitrē valsts augstāko amatpersonu uzrunas.

LTV1 kanāla direktore Baiba Šmite toreiz deputātiem pastāstīja, ka 15 minūšu ilga raidījuma subtitrēšana izmaksā 200 latus, bet ziņu raidījumu subtitrēšanai būs nepieciešami 90 000 latu.

NEPLP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins iepriekš aicināja LNS prezidentu Pavlinu iesniegt svarīgāko LTV raidījumu sarakstu, kurus nedzirdīgie vēlētos redzēt ar subtitriem. Kleckins solīja LNS vēlmes iespēju robežās ņemt vērā, veidojot sabiedrisko pasūtījumu nākamajam gadam.

Deputāts Visvaldis Lācis iepriekš pauda viedokli, ka ar likumu vajadzētu uzlikt par pienākumu arī komerctelevīzijām no savas peļņas sniegt audiovizuālo mediju pakalpojumus dzirdes invalīdiem. Kots iebilda, ka komerctelevīzijām patlaban peļņas nav, 2009.gadu Latvijas Neatkarīgā televīzija esot noslēgusi ar 1,2 miljonu latu zaudējumiem, bet TV3 - ar 1,5 miljonu latu zaudējumiem.

LTV valsts dotācija ir septiņi miljoni latu, no šīs summas 5,6 miljoni latu tiekot izlietoti apraides nodrošināšanai, bet raidījumu veidošanai atliekot vien 1,4 miljons latu. Darbinieku skaits LTV no kādreizējiem 560 esot samazināts līdz 135, skaidroja Kots.


Komentāri
Harijs
2011-05-13 15:21:57
Kādi tad ir svarīgākie raidījumi nedzirdīgajiem? Degpunkts, ziņas sešos, un dziedi/dejo ar zvaigzni. Vai tad veel kaadu vajaga?
Baiba B.
2011-05-16 23:23:45
Un kā vēl vajag! Vai tad tu domā, ka nopietnus raidījumus nedzirdīgie neskatās?
SANE
2011-05-19 14:30:36
Harij, jūs gan esat cinisks!!! Ļoti ļoti vajag, lai filmām būtu subtitri - visās programmās - varu pateikt tikai paldies LNT, kur subtitri ir visām filmām, jā, kad TV3 raida krievu filmas, tad jau subtitri ir, bet vājdzirdīgie un nedzirdīgie gribētu saprast arī pārējās filmas, tāpat TV3 nav subtitru ziņām, diemžēl...
Vārds: *
Komentārs: *